05.12.2014 16:19

Dažkārt īss, vienkāršs un pašsaprotams uzdevums: „Noraksturo sevi! ” sliktākajā gadījumā var pārvērsties par lielu jucekli galvā, vai labākajā – dažas standarta frāzes ar labo īpašību uzskaitījumu. Un, ja vēl pieliek klāt jautājumu: „Kas tu esi pēc horoskopa?”, tad parasti cilvēkiem ir savs priekšstats par to, kādam tev vajadzētu būt.

Jaunava. Saule Jaunavā. Kāda es esmu?

Parasti pirmā atbilde, kad prasu sevi noraksturot Ir : „Atbildīga”. Pēc tam seko: „Kārtīga un nosvērta.” Vai es tam piekrītu? Vai tā ir taisnība, vai tikai priekšstats ko radu?

Runājot par atbildību, man komentāru nav. Tā tas ir. Un to nevar mainīt. Grūti noteikt, vai tā ir jau ”sākotnēji paredzēta” vai ieaudzināta īpašība, bet savu atbildību es apzinos un vērtēju augstu.

Nenoliedzami, kārtības mīlestība man arī piemīt – gan pret lietām, gan darbībām, gan uzskatiem ... nu tā, lai viss ir kārtīgi (pārdomāti, godīgi, sakārtoti). Nekārtība mani nomāc. Neciešu haosu ap sevi – ne telpā, ne galvā. Dažkārt nogurdina apziņa, ka nevarēšu aiziet gulēt, kamēr nebūs nomazgātas tās dažas vakara tējas krūzītes, vai arī – manuprāt katrai lietai (kā rotaļu lācīšiem tā drēbēm un dokumentiem) ir sava vieta, bet nez kāpēc pārējiem mājiniekiem tā nešķiet? Bet pie sevis un savām dīvainībām jau ar laiku pierod. Draudzeņu starpā par mani jau ir izveidojies joks, ka pirms aicināt mani ciemos, obligāti ir jāuztaisa ģenerāltīrīšana, jo savādāk es sākšu par viņām slikti domāt. Vēlos oponēt, ka tik traki nav. Putekļus ar pirkstu nepārbaudu, un svešus traukus mazgāt neskrienu, kā arī nekad neesmu uzstājusi vai norādījusi, lai perfekta kārtība būtu arī citur un citiem.

„Tev bija jākļūst par advokāti” – tas arī tiek teiks, gan labā, gan ne tik labā nozīmē. Daudzus gadus es nesapratu šo nepārvaramo tieksmi aizstāvēt. Aizstāvēt taisnību. Vajadzības gadījumā esmu gatava pat strīdēties taisnības vārdā. Te tikai ir tāda maza nianse – taisnība ir viena, bet, skats uz to tik dažāds... Šai sakarā ne vienu reizi vien ir nācies dzirdēt jautājumu: ”Tu lācim draugs, vai man?” , un ir tik grūti nenodot sevi un savus uzskatus, mēģinot izprast citu cilvēku rīcību.

”Cik tev gadu... ko - tu nenāksi...? vēlāk pabeigsi!” – tipiska replika uz atbildi, kāpēc es neiešu, vai nedarīšu kaut ko, jo esmu nolēmusi pastrādāt. Oponēšu – tā tas nav! Pačukstēšu - es radu priekšstatu, ka intensīvi strādāju un man tas labi padodas. :) Tādā veidā es sakārtoju domas, lai virzītos tālāk. Man vajag laiku sev, vienatnē, bez pūļiem un padomiem. Laiku, lai uzlādētos. Es uzlādējos kaut ko darot vai imitējot darbību. Man ir vieglāk pateikt, ka esmu aizņemta ar darbiem (studēšanu, lapu grābšanu, māju kārtošanu utt.) nekā to, ka būšu mājās un priecāšos par iespēju palikt ar sevi.

Bet, ja nopietni, tad darbs – profesionālā karjera un izaugsme man ir ļoti svarīga. Man ir nepieciešama attīstība, es nevaru palikt vienā vietā un darīt vienu un to pašu darbu, ja saprotu, ka esmu izaugusi līdz nākamajam līmenim. Ja neredzu izaugsmes iespējas, tad cenšos manīt vidi un atrast iespēju, kur pilnveidoties un augt. Es neprotestēju, ja mani apkrauj ar pienākumiem. Līdz zināmai robežai man pat tas patīk. Jā, man patīk strādāt. Vislabāk aktīvi, lai nav jāgarlaikojas. Garlaicība mani „nogalina”. Un 100% varu apgalvot – tiklīdz mans hobijs pārvērtīsies par darbu (vai arī otrādi), es patiešām būšu neglābjama darbaholiķe!

Runā, ka Jaunavas ir kritiķes! Ko tur liegties, tā tas ir. Un es par to nemaz nekaunos. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka kritika pareizās devās ir pat ļoti nepieciešama, lai cilvēks neieslīgtu savā pašapmierinātībā. Nekaunos arī tāpēc, ka esmu ļoti toleranta. Vismaz man tā šķiet un arī apkārtējie tā saka. Līdz ar to mana kritika ir labi panesama.

Kā tad īsti ir dzīvot, kad tā daļa cilvēku, kas apkārtējos iedala vispārzināmajās horoskopa zīmēs par mani nosaka: „Ā....Jaunava. Skaidrs. Pedante!”? Kāpēc neviens nesaka: „Tā dzīvespriecīgā, pašpārliecinātā, labsirdīgā, atsaucīgā, brīnišķīgā... utt. Jaunava?„ :)

Interesanti, ka neskatoties uz to, ka man piemīt neskaitāmas citas jaukas un ne tik jaukas īpašības, tieši – atbildība, kārtība un arī saprātīgums (panikas iztrūkums) ir tās raksturīgākās iezīmes, kas prātā nāk cilvēkiem, kuri mani jau ir iepazinuši.

Vai es tam piekrītu? Jā!