18.02.2013 21:55

Planētas manā dzīvē

Manā kartē ir trīs spēcīgas planētas – Marss (Mežāzī), Merkurs (Dvīņos) un Jupiters (Zivīs). Šīs arī ir tās planētas, kas visspēcīgāk ietekmē manu personību un dzīvi ikdienā.

Merkurs Dvīņos ietekmē manu vēlmi zināt visu par visu. Ir nepieciešams būt informētai par procesiem un lietām, kas ir ap mani – kā drošības sajūta. Piemēram, ja sēžu zobārsta kabinetā, ir svarīgi noskaidrot, kā šī sieviete kļuva par zobārstu, uz kā trenējās labot zobu, kā ir aprīkots kabinets un gribu redzēt, kā dezinficē instrumentus. Bieži vien nav svarīgi, kāds ir rezultāts, bet gan process līdz šim rezultātam, tāpēc ļoti patīk ekskursijas fabrikās, ražotnēs utt.Mana viena no mīļākajām vārda dienas dāvanām bija ekskursija Laimas fabrikā kāda uzņēmuma darbinieka vadībā, kas izrādīja vietas, kur parasti ekskursantus neved. Vienmēr jūtos labāk starp zinošiem, pieredzējušiem cilvēkiem, jo no tādiem var ļoti daudz mācīties. Neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir informācija, svarīgi būt lietas kursā par visu jauno, kas notiek. Protams, ka visā neiedziļinos 100%. Liela problēma dzīvē ir nervozitāte. Satraucos par visu un visiem. Reizēm gribas izglābt „pasauli”.

Marss Mežāzī nosaka manu vēlmi pēc noteiktības, rezultāta, kā arī pēc vēlmes būt kaut vai par mazu, bet priekšnieku. Ikdienā liela nozīme ir pienākumu apziņai. Mīlu kārtību un disciplīnu, kā arī esmu prasīga pret citiem šajā ziņā, kas rada ne mazums problēmu un konfliktu. Bērnudārzā mani visi sauca par komandieri, kā arī no paziņām esmu dzirdējusi par savu neiejūtīgo attieksmi un augstajām prasībām. Nekad nav baidījusi vēlme uzņemties atbildību, jo iekšējās sajūtas liek būt pašpārliecinātai par sevi. Esmu atriebīga (vairāk gan emocionāli) pret cilvēkiem, kas „lien manā dārziņā bez ielūguma”, nespēju piedot pāridarījumus, kuros ir iesaistīti mani ģimenes locekļi.Šīs savienības ietekmē arī nemēdzu ilgi gulēt, jo tā jau var nogulēt visu dzīvi. Laiks ir dārgs. Runājot par vīriešiem, labs ir tas, kas ir atbildīgs.

Jupiters Zivīs pavisam noteikti ir saistīts ar to, ka ja TV ekrānā iet reklāma par nepieciešamību kādam palīdzēt, es noteikti piezvanīšu pāris reizes. Man ir tā sajūta, ka tas ir obligāti jādara. Ja man ir dota šī iespēja palīdzēt, un es to varu, tad tas ir jādara. Mani ikdienā dara laimīgu tas, ja kādam spēju palīdzēt. Ir bijusi reize, kad apģērbu veikalā dzirdu, kā pārdevēja mēģina vīrietim notirgot nekvalitatīvu apģērbu, kaut gan pati zinu, kas tā ir vējā izmesta nauda – es pieeju tam vīrietim klāt un saku savas domas. Protams, viņš ir pateicīgs un uzreiz dodas ārā no šī veikala. Vizuāli apmēram jau var redzēt, ka šim cilvēkam tie ir grūti pelnīti 5 lati, par kuriem viņš vēlas iegādāties jaunu apģērbu. Un vēl man ir dusmas uz tiem jaunajiem, gados spēcīgākajiem cilvēkiem, kas nepalaiž sabiedriskā transportā apsēsties vecākus vai nespējīgākus cilvēkus. Es nekādi nevaru mierīgi sēdēt, ja blakus stāv vecāks cilvēks, māmiņa ar mazuli vai grūtniece. Un arī no drošības viedokļa, tas nav pieļaujams. Bet citiem tas nekāda grūtības nesagādā. Visus papildpienākumus, ko veicu ikdienas darbos, gribas, lai novērtē, bet tagad esmu noskaidrojusi, kāpēc nekas tāds acīmredzams nenotiek. Man ir kartē nedraudzīgs Saturns, kas nozīmē, ka uzņemties atbildību nevajag, jo neviens to neprasa.