18.02.2013 22:00

6. māja - Gods kalpot

Domājot par 6. māju, jādomā par kalpošanu, uzupurēšanos, samierināšanos, sava aicinājuma pieņemšanu un novērtēšanu. Šī māja ir kā durvis no tumsas uz gaismu, no nakts uz dienu, no individuālās uz sociālo apziņu. Un atslēga šīm durvīm ir kalpošana.

Šajā mājā var apgūt sociālo jūtīgumu, iemācīties saskaņot un pielāgot savas vēlmes un vajadzības sociālo telpu veidojošo cilvēku izpausmēm, reakcijām un ietekmēm. Šeit mēs no scenārija autora un režisora lomas pārejam aktiera lomā. Jo principā arī zināmas aktiera iemaņas, iekļaujoties sabiedrībā un apkārtējā vidē, mums ir nepieciešamas.

Tas atkal ir pārejas simbolisms - no mājām uz ielas, no ģimenes darba vidē. Pastāvīga svārstīšanās starp redzamo un neredzamo, starp atklāto un citu acīm apslēpto. Jau pāreja no šīs mājas nākamajā - partnerības mājā, liek atstāt daļu sava personības egoisma taipus durvīm. Vienlaicīgi šī apjausma ļauj apzināties, ka katram ir tādas durvis, aiz kurām kaut kas paliek apslēpts, apspiests vai neizpausts.

Manuprāt, 6.māja arī palīdz pamanīt savstarpējās saiknes esamību starp cilvēkiem, sabiedrībā, starp dažādiem notikumiem. Tā palīdz izprast cēloņu un seku sakarību. Jo mūsu slēptā būtības puse, kaut arī neredzama, tomēr ir bāze, uz kuras tiek veidots cilvēka redzamais veidols. Piemēram, kaut vai tik primitīvs piemērs, kā apģērbs. Mēs izmantojam to, lai apslēptu savu kailumu, lai izceltu vai, gluži otrādi, nomaskētu sevi apkārtējo cilvēku vidū.
Tomēr arī caur apģērbu ir redzamas ķermeņa kontūras. Tukls apģērbts cilvēks, tik un tā ir tukls cilvēks. Tāpat arī savu ES izceļot gaismā, mēs tiecamies to izpušķot un nomaskēt to, ko nevēlamies rādīt citiem. Tāpēc arī 6.mājā nepieciešams pašpilnveidošanās un pašattīrīšanās process. Ja atgriežamies pie ikdienišķiem piemēriem, to pašu drēbju mazgāšana pirms mugurā vilkšanas. Tāpat kā rīta duša, kas būtu pielīdzināma pašattīrīšanās procesam, un meikaps, frizūra sievietēm vai skūšanās vīriešiem kā sinonīms pašattīstībai.
Šie, protams, ir salīdzinājumi ļoti primitīvā un ikdienišķā līmenī, bet šīs rutīnas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļu un nepieciešamību.

Tomēr augstākā līmenī pašattīstību un attīrīšanos iespējams panākt caur kalpošanu un ziedošanos. Tā palīdz kontrolēt personīgo egoismu, caur pazemību un ziedošanos atvērt durvis uz gaišāku pasauli. Un tiklīdz mēs iemācāmies uztvert kalpošanu kā kaut ko cieņpilnu un nozīmīgu, tiklīdz pieņemam savu lomu un apzināmies to kā savu mērķi un aicinājumu, tā daudz vieglāk kļūst atvērt durvis uz sociumu un iekļauties dažādajās sabiedriskajās izpausmēs.