22.04.2016 00:24

ZODIAKA ZĪME - LAUVA - MANĀ DZĪVĒ. 

Trīs Lauvas vienā mājā - tā varētu raksturot manu ģimeni - gan es, gan abas manas meitiņas esam pēc zodiaka zīmes Lauvas. Tāds bija arī mans tētis un tādi ir brālēni un māsīca. Dažreiz pat jābrīnās - kā tas ir iespējams - tik daudz Lauvu vienā saimē...

Bet nu pēc kārtas par mums Lauvām. :)

Pirmkārt, vēlos atzīt, ka vairākas Lauvas kopā var sadzīvot ļoti labi, tās viena otru respektē, saprot, ciena. Parūc..., bet tas tā, lai neaizmirstu, ka ir Lauvas.

RADOŠS.

Pilnīgi piekrītu, ka Lauvas ir radošas. Tā ir vēlme izdomāt kaut ko savu, oriģinālu. Dažreiz varbūt, ka nav iespēju, laika izdomāt ko savu, tad tiek ņemtas par pamatu jau esošas lietas un pārveidotas pēc saviem uzskatiem, standartiem vai tās tiek atjauninātas. Īpaši patīk organizēt, izdomāt, dekorēt, veidot tādā veidā ieguldot savu personīgo Es. Tā nav kā lielība, tas ir kas tāds, ka iekšējais spēks liek parādīt sevi... nevis izrādīties, bet būt un dot citiem. Svarīgi ir dot citiem!

Pavisam nesen, pagājušajos Ziemassvētkos, kad kolēģiem nodaļā un arī man - Lauvai nebija garastāvokļa un motivācijas izdomāt kādu priekšnesumu un līdz pasākumam bija atlikušas tikai 3 stundas... Visi sēžam galvas nodūruši... bet nē, Lauva nevar to tā atstāt un pēdējās stundās tapa priekšnesums, kurš bija pats jautrākais un smieklīgākais. Pirmkārt, jau bija jāizdomā ātri kaut ko vieglu, lai nav jāsaspringst, lai to atcerētos, jo nebija laiks, otrkārt - kaut ko jautru. Un Lauvai tas izdevās!!!

Arī manas abas meitas (22 un 9 gadi), cik esmu ievērojusi, vienmēr piedalās pasākumu organizēšanā, interesantu lietu izdomāšanā.

Vēl kas ir interesanti - Lauva parasti gatavojas laikus, bet Lauva var arī nedarīt neko, gulēt un skatīties griestos, ja kāda iemesla pēc nav vēlēšanās to darīt, nav motivācijas. BET Lauva vienmēr uzspēs, arī pēdējā minūtē un žilbinoši ienāks ar savu ideju telpā.

PAŠPĀRLIECĪBA.

Jā, tāda Lauvai pastāv. It īpaši, ja vecāki bijuši veiksmīgi, kuri slavēja Lauvu, tad pašpārliecība ir augstā līmenī. Bet ir Lauvas, kuru vecāki nav paslavējuši, teikuši labus vārdus, iedvesmojuši. Tā bija man - mana mamma nekad mani nebija slavējusi un tas ir jūtams manā dzīvē. Lai arī cik esmu pārliecināta par sevi, tomēr... dzīvē brīžiem jūtu šo vājumu, šīs bailes... Lai gan cik reizes esmu pārliecinājusies, ka ja tomēr lecu iekšā tajā ko vēlos, vienmēr viss ir bijis labi. It kā ir pierādījumi labajam, tomēr mammas neiedotais drošums, dara savu...

Jā, pašpārliecība par to, ka daru pareizi, noderīgi, Lauvam raksturīga. Lauvu var pārmācīt tikai kļūdas, no kurām Lauva nebaidās. Katra kļūda rada jaunu pieeju situācijai, un tas dod Lauvam jaunu spēku.

DĀSNUMS.

Lauva ir dāsns, ne tikai dodot kaut ko no sevis - kā gardumus, pārtiku kādam nabadzīgam cilvēkam, bet arī dodot savu enerģiju citiem, iedvesmojot citus, radot prieku un dzīvotgribu citos. Lauvam nav žēl dalīties ar savām zināšanām, nav žēl, ka otrs iegūst, iemācās no viņa. Es jau vairākus gadus darba kolektīvā veicu Ziemassvētku dāvanu sagādāšanu Māras centram - krīzes centrs bērniem un mammām. Ir neizstāstāms prieks otram dot un redzēt, ka otrs smaida. Vienmēr gatava sniegt palīdzību, kam tā nepieciešama.

LEPNĪBA.

Te nu mēs nonākam laikam pie sāpīgākā Lauvas punkta. Jo man tas ir izteikti, dažreiz pat nesaprotu, kur ir tā robeža - būt lepnai vai nebūt. Tas lepnums dara interesantas lietas, jo pat tad, kad ir krīzes situācijas, bēdas, tad no malas to nevar redzēt, jo Lauva nes stalti savu augumu, pat tad kad iekšā sabrucis. Manuprāt, tas nav pareizi, jo Lauva arī vēlas, lai to pažēlo, palīdz, bet ārējais izskats neliecina par to, ka kāds vēlēsies pienākt klāt un palīdzēt, jo Lauva taču to nelūdz. Esmu mēģinājusi šad tad kāpt pāri šai lepnībai - jā un esmu saņēmusi tik neizsakāmi lielu siltumu un palīdzību no citiem.

Tāpat arī ir jautājums par lepnumu, cik ilgi to turēt, kad ir bijis kāds strīds, nesaprašanās, apvainošanās... Man patīk izrunāties, jo tikai saruna var likt saprast kas un kā ir noticis. Un tad arī nevajadzīgais lepnums pazūd. Bet vispār Lauva neļauj sev kāpt "uz galvas".

AUGSTSIRDĪBA.

Man ir ļoti izteikta taisnīguma sajūta. Dažreiz pat nezinu ko ar to iesākt. Citi saka: atslābsti. Bet man ir grūti pieņemt viltības, intrigas, netaisnības un es iestājos cīņā, lai tās sakautu. Bet ne vienmēr izdodas... Esmu daudz reizes piedzīvojusi, ka dzīve pati visu saliek pa vietām... nevis mana impulsīvā cīņa ar to. Drosme aizstāvēt citus, ļoti liela drosme.

LIELA ENERĢIJA.

Pilnīgi piekrītu, ka Lauvai ir dots vairāk enerģijas un cēluma nekā citās Zodiaka zīmēs dzimušajiem. Tik daudz cik spēj Lauva fiziski, garīgi paveikt dienas laikā... tas ir apbrīnojami. Brīnos pati par sevi. Un brīnās manas draudzenes. Es spēju gan dejot, gan mācīties, gan strādāt, gan ar bērnu būt kopā svaigā gaisā, gan papildus darbu veikt, gan māju sakopt. Un visbiežāk es daru daudz ko vienā dienā... kamēr cita draudzene ir paspējusi tikai vienas istabas putekļus noslaucīt un pagatavot pusdienas. Bet nenoliegšu - dažreiz šī enerģija ir par daudz izlietota un tad gan nav laba sajūta. Bet ir vajadzīgs īss brīdis, lai atkoptos un pats svarīgākais man ir miegs. Ja esmu labi gulējusi, tad varu kalnus gāzt.

AMBĪCIJAS.

Jā, Lauvai raksturīgas ambīcijas un Lauva uzņemas par daudz... bet pārsvarā Lauva to spēj... un ja nespēj, tad jūtas slikti... Kādu brīdi tad dodu sev pauzi, bet neaizmirstu nepadarīto :) un metos atkal tajā iekšā.

BRĪVĪBA.

Man ir ļoti svarīga brīvība un to dodu arī citiem. Brīvība tādā nozīmē, ka cilvēkam jādara savs darbs, kas patīk, jābūt saviem hobijiem un nodarbošanās. Es to respektēju citos un nekad neuzspiežu, lai kāds maina savu nodarbošanos, ja tā kādā veidā nepatīkami ietekmē. Mans dzīves draugs, pēc horoskopa zīmes ir Auns. Un šeit veidojas ideāla saderība tādā ziņā, ka mēs abi esam neatkarīgi, mēs darām savas lietas, kas mūs iedvesmo un tad laimīgi tiekamies kopā... tā nav būšana "salipušiem" kopā dienu dienā, stundu stundā... Tās ir ļoti dziļas, patiesas jūtas sirdī, un tas ir pats svarīgākais. Jā, mīlestībā - patiesa, kaislīga, taisnīga.

SPĒJA VADĪT.

Jā, Lauvai patīk vadīt... es nezinu vai tas ir valdīt sliktā nozīmē, bet vadīt tādā nozīmē, ka Lauvai liekas, ka tā zina kā būs labāk. Pat tad, ja būs gadījusies kļūdiņa, pat tad Lauva nesatraucas, jo jebkuru lietu var labot. Kļūdiņa - tā ir tikai dzīves pieredze :).

STRAUJUMS.

Ātri varu sadusmoties, bet tik pat ātri nomierināties un atkal smaidīt. Bet, ja Lauva ir patiesi nikna, kas visbiežāk ir par meliem, intrigām, negodīgiem cilvēkiem, tad labāk, lai tas cilvēks saturas, jo dabūs dzirdēt visu ko Lauva domā. Dažreiz nepārdomātas rīcības, kas nāk no tā brīža emocionālā stāvokļa.

AIZSTĀV VĀJĀKOS.

Lauva aizstāv vājākos! Tā ir mana pieredze no bērnības, kad skolā vienmēr aizstāvēju tos, kas tika apcelti no citu klasesbiedru puses. Bet tādā veidā vienmēr ieguvu ienaidniekus no to draudzeņu puses, kas pazemoja nabaga klasesbiedru.

NEPACIETĪBA - jā, man piemīt nepacietība, jo ja kaut ko vēlos, tad man to vajag tūlīt un ātri, un es tā arī daru - vai pērku, vai lidoju, vai apmeklēju, vai pasaku, vai skaidroju... Varbūt dažreiz jānogaida, ka kāda lieta pati sakārtojas, bet nē, man vajag ātri visu noskaidrot, lai nav jāmokās neziņā un ir zināma patiesība -  slikta tā vai laba. Lauva nebaidās no sliktām ziņām... jo pat tās var mainīt un izmantot savā labā. :)

NEPATĪK VIENMUĻŠ DARBS.

Man nepatīk darbs, kas nav radošs, kur darbības atkārtojas vienas un tās pašas kā cehā vai fabrikā. Tas mani var nobeigt. Man ir jābūt sajūtai, ka radu ko jaunu, ka varu dot no sevis ko labu pasaulei. Tamdēļ esmu laimīga, ka bez jau esošā, diezgan vienmuļā darba, es varu arī vadīt biodeju bērniem, kas rada pozitīvas emocijas - jo es dodu.

NEVESELĪGS JŪTĪGUMS, SENTIMENTALITĀTE, VIEGLI AIZVAINOJAMS - šīs rakstura iezīmes ik pa brīdim ir pamanāmas Lauvu ikdienā. Esmu jūtīga, varbūt emocijas ir pārāk lielas kādos konkrētos nepatīkamos brīžos. Dažreiz pati domāju: no malas jau nemaz tik traki nav un katra situācija rada kaut ko tālākejošu... Ar prātu šo saprotu, bet tik un tā emocijas ir lielas. Esmu arī sapratusi, ka man tas ir jāizdzīvo tā kā es to izdzīvoju, jo savādāk nemāku. Jo pēc tam iegūstu stabilu mieru.

SPĪTĪBA.

Man jāsaka, ka lepojos ar savu spītību. Jo to neizmantoju sliktos nolūkos, bet visvairāk spītība man rodas, kad kaut ko nevaru paveikt... jo tieši spītība dod šo enerģiju - mēģināt vēl un nepadoties. Varbūt man pēc tam to nemaz nevajadzēs :), bet man tas ir jāsasniedz.

Tādas esam Lauvas mūsu mājā...