21.04.2016 23:46

Zodiaka zīme mana dzīvē - Mežāzis

Visu līdzšinējo mūžu esmu gan sevi, gan citus vērojusi un pētījusi. To, kā mēs katrs atšķirīgi virzāmies pa šo nosprausto ceļu, to, kā reaģējam un veidojam dažādas dzīves situācijas. Un jāsaka, ka vienmēr esmu bijusi pārliecināta par sevi un priecājusies, ka neesmu dzimusi zem kāds citas zodiaka zīmes. Lai arī šobrīd saprotu, ka mūs kā personību ietekmē ne tikai Saules zīme, bet arī daudz citu dažādu faktoru, tomēr man Mežāža zīmes raksturojums vienmēr ir intuitīvi liecies visatbilstošākais. Un kāpēc gan nē? Tādas īpašības kā mērķtiecība, pacietība, nosvērtība, plānošana un kontrole taču ir svarīgas, lai nonāktu tur, kur gribās. Arī šis faktors šķiet nāk no tā paša Mežāža skatu punkta – ir vajadzīgs mērķis, uz kuru iet. Jāatzīst, ka neatceros tādu brīdi savā dzīvē, kad bezjēdzīgi mētātos un nezinātu, ko darīšu rīt, parīt vai aizparīt.

Viens no labajiem, ko sevī saskatu, ir darba mīlestība un pacietība. Esmu tīrs "darbaholiķis". Un jāsaka, ka man tas patīk. Paanalizējot dažādus dzīves periodus, secinu, ka brīži, kad darba ir mazāk, es daudz vairāk jūtos nogurusi un emocionāli nospiesta, nekā laiks, kad ir jāskrien, jādara, jāpagūst un jādomā. Man noteikti patīk šī sajūta. Un, ja ārējie faktori man to nenodrošina, es papildus varu aizrauties ar radošām vai citādām nodarbēm. Labais, ka man iekritis no Mežāža šajā sfērā ir centība, neatlaidība, izturība, pacietība, atbildības sajūta, disciplīna, plānošana, mazrunība, jo kas gan vairāk traucē darboties, ja ne lieka pļāpāšana, loģika un mērķtiecība. Arī plānošana un mērķa apzināšanās ir kā atbalsts manam ceļam uz priekšu, augšu un tālumā… Kā jau kalnu āzim, ir jāvirzās kalnā.

Mazliet par Mežāžu emocijām un vientulības mīlestību. Es saprotu, ka katrs mēs esam savādāki un ir ideāli, ja mēs katrs ar savu ietvaru esam mierā. Bet mazliet sarežģītāk ir tad, ja mūsu pasauli kāds cits grib pārveidot pēc sava redzējuma. Šīs īpašības: vientulības, vienatnes mīlestība ir vienas no tām, kuras manī cilvēki ir vēlējušies "uzlabot". Tiešām – labākie darba rezultāti ir darot to vienam un koncentrējoties uz savu mērķi, nevis papildus vēl izdabājot citiem, lai veidotu kolektīvu darbu. Nekādā gadījumā nesaku, ka man nepatīk strādāt komandā. Ir lietas, ko viens vienkārši nespēj un arī nav nepieciešams. Un man dara prieku darboties ar citiem un redzēt, ka arī citāda pieeja vai idejas ir tā vērtas. Bet diemžēl ir daudz cilvēku, kuri it kā ar žēlumu attiecas pret manu "viens pats" vēlmi. Ir dzirdēts: paņem kādu vēl, kopā jautrāk, lai nav vientuļi, lai nav skumji, ko tad tu nu viens pats – kā pirksts, lai var palīdzēt utt. Nu pat atcerējos vienu gadījumu no dzīves, kas ir tieši par šo. Manam vīram no firmas, kur viņš strādā bija jābrauc uz konferenci citā valstī. Šis bija tas gadījums, kad varēja sievas ņemt līdzi. Un kā jau tas saprotams, kamēr vīri klausās gudras domas, sievām ir brīvs laiks. Bijām diezgan daudz, bet pārsvarā no dažādām valstīm. Un, kā pa nelaimi man, no Latvijas bija vēl viena meitene. Tā nu mans dārgais kopā ar otru kolēģi nolēma, ka tas ir kolosāls variants – salikt mūs kopā visās ekskursijās – lai nav vientuļi un garlaicīgi. Es jau viņam sākumā klusāk teicu, ka tas nav nepieciešams un labprāt ietu tur, kur gribu, bet… vīrieši. Bet var būt viņš no savas Svariskās pozīcijas tiešām domāja, ka tā ir labāk. Un beigu beigās visu to brīvo laiku principā nostaigājām kopā pa vietām, kuras mani interesēja visai minimāli. Diemžēl "ieslēdzās" vēl viena no manām īpašībām - sapratne pret līdzcilvēkiem. Man jau prieks, ka citiem prieks, un laikam tādēļ nestrīdos un bieži piekāpjos lietās, kas manā prātā nav tik ļoti svarīgas. Protams – viena pati es būtu darījusi savādāk. Bet atmiņā nepalika tas, ka kaut ko neredzēju vai neaizgāju, bet gan tas, ka cilvēki nesaprot to, ka man tiešām patīk labāk būt vienai. Un kas nav mazāk svarīgi, uzskatu ka man ir izteikta neatkarības un patstāvības mīlestība. Domāju, ka tas ir visai saistīts ar vientulības mīlestību.

Un šeit mēs pamanījām vēl vienu manu Mežāža tendenci – emocijas. Lai gan pārsvarā cilvēki no malas spriež, ka man to nav vispār. Esmu ārēji mierīga, nereaģēju uz mirkļa problēmām. Man vienmēr ir dzīvē bijusi doma, ka citiem par mani nav jāzina viss. Viena no tām lietām ir emocijas, kuras es izdzīvoju sevī. Esmu spējīga savākties un pat grūtā brīdi sabiedrībā iziet smaidot un viegli runājoties. Protams, ir brīži, kad viss kā vētra sprāgst laukā, bet tas nekad nenotiek kāda klātbūtnē. Tajā pašā laikā es pati sevi uzskatu par visai iejūtīgu cilvēku, jo mani nekad neatstāj vienaldzīgu citu cilvēku vai arī dzīvnieku problēmas, cenšos arī palīdzēt, ja kādam tas ir nepieciešams un kāds izteicis tādu lūgumu.

Bet nedaudz ir jāatzīmē arī ne tās pozitīvākās īpašības, kuras man ir iedotas, cik nu es spēju to atzīt. Centīšos būt paškritiska, bet vēlreiz atkārtoju, ka visas īpašības, arī "sliktās" man kaut ko dod un tās sev piedēvēju ar prieku. Varu vienīgi atzīmēt tās, kas kaut kādā veidā varētu traucēt citiem, bet ne man.

Pieļauju, ka mana mērķtiecība kādam noteikti ir traucējoša. Kādam, kuram tās nav vai ir pamaz. Atzīstu ka esmu arī egoistiska un brīžiem cietsirdīga būtne. Man patīk, kad lietas notiek pēc mana redzējuma, it sevišķi, ja tas notiek manis radītā vidē vai procesā. Esmu saimnieciska līdz pat pedantiskumam. Tas noteikti dažbrīd tracina manus mājiniekus un kolēģus, jo arī savā darba vietā mīlu savu kārtību. Nekad neesmu naidīgi vai agresīvi reaģējusi un savandītiem dokumentiem, bet vienmēr atzīmēju, ka man tas nepatīk. Darba kolēģi jau zina, ka es vienmēr pamanu, ja kaut kas nav tā.

Manī ir izteikta taisnības izjūta. Grūti spriest – labi vai slikti. Man liekas, ka tā jābūt, citiem – ka ne visu vajag vilkt gaismā. Es tomēr pieturēšos pie domas, ka viss dzīvē ir jānopelna un, ja arī gadās veiksme un negaidīts vinnests, tas jānovērtē, jāciena. Pilnībā neizprotu cilvēkus, kuri savu sociālo un materiālo statusu vērtē visaugstāk. Augstāk par citiem cilvēkiem, draugiem. Kā māte vienmēr esmu savai meitai mācījusi, ka nedrīkst smieties vai kaitināt citus. Vienmēr pret ikvienu ir jāizturas tā, kā tu gribi, lai izturas pret tevi. Esmu pārtraukusi attiecības ar dažiem cilvēkiem, kuri neizprot, ka bez apkopējām mēs dzīvotu netīrība un bez pārdevējām veikalā – netiktu pie vēlamām mantām. Iespējams es pārspīlēju un šī īpašība kādam varētu likties pārāk stūrgalvīga.

Pirmīt jau rakstīju par manu vientulības mīlestību, kas no citu cilvēku viedokļa varētu būt visai negatīva īpašība, jo no malas to varētu traktēt kā norobežošanos, ieslēgšanos sevī, drūmums, neuzticēšanās apkārtējiem utt. Lai arī tas viss ir iespējams, es jums, cilvēki, apgalvoju: tam nav nekāds sakars ar jums, tas ir par mani, par to, kas man patīk. Un, ja ir brīži, kad varu būt viena, es labprāt arī atrodu laiku citiem un veltu tad to no visas sirds.