21.04.2016 23:07

10. māja manā dzīvē.

Izvēlējos 10. māju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir māja, kurā ir visvairāk planētu. Otrkārt, tā ir vissarežģītākā mana dzīves joma jeb iespējas, kur meklēt atbildi uz jautājumu, kas es esmu un kur ir mana vieta šajā pasaulē?

Esmu dzirdējusi viedokli, ka jo vairāk planētu kāda no mājām, jo lielāka uzmanība jāpievērš attiecīgajai mājai. Vai arī tā māja sola visvairāk pārbaudījumus un notikumus dzīvē. Tā tas varētu būt. 10. māja – karjera, stāvoklis sabiedrībā, vara… Tas viss liekas uz mani neattiecināms, jo interesantā kārtā realitāte neliecina, ka es apzināti eju uz šiem apzīmējumiem.

Mana 10. māja sākas Strēlnieka zīmē un tad pāriet Mežāzī. Māja ir salīdzinoši neliela (apmēram kādi 17 grādi), taču Mežāzis aizņem lielāko tās platību. Tas varētu nozīmēt, ka karjeras sākumu (ja pašreizējo darba pieredzi vispār var tā nosaukt) sākšu kā jau Strēlniekam raksturīgi optimistiski, ar plašu vērienu un sajūtu, ka jūra līdz ceļiem. Esmu cilvēks ar Sauli Strēlniekā un pieļauju, ka tas manu maksimālisma sajūtu darba vidē tikai pastiprina. Gribu ticēt, ka viss ir iespējams un ikvienam vajadzētu darīt to, kas pašam patīk, bet viss, protams, nav tik viegli kā Strēlnieks sapņo. Nepielietojot augstāko matemātiku, secinu, ka savos 27. gados esmu nonākusi jau Mežāža zīmes ietekmē. Dzīvē tas izpaužas kā piezemētāks, reālāks skats uz izpratni par to, kas es esmu vai manā gadījumā ar izslēgšanas metodi – kas es neesmu. Mežāzis 10. mājā nesola nekādas vieglās karjeras kāpnes vai veiksmi. Esmu jau sapratusi, ka ja vēlos kaut ko sasniegt, man tiešām ir jāpiepūlas un jāizvirza mērķis un plāns, kā to sasniegt.

Lielu lomu spēlē "mans draugs" Saturns 10. mājā. Teorija saka priekšā, ka tas zem Mežāža zīmes jūtas kā mājās. Tas situāciju padara nedaudz labvēlīgāku manā gadījumā, jo Saturns pie labiem aspektiem ir draudzīgs ar noteikumu, ka es ar to draudzēšos. Man ar Saturnu ir dziļas, taču nestabilas attiecības. Bērnībā tētis (mans Saturns) mācīja uzcītību, paklausību, mīlestību uz darbu. Tikai tad varēju cerēt uz papildu uzslavām, kas Strēlniekam tik ļoti vajadzīgas. Melotu, ja teiktu, ka man bija ļoti stingra un nopietna bērnība. Patiesībā biju vecāku luteklīte, jaunākais bērns un vispār vienmēr dabūju to, ko kāroju. Viss bija normas (Saturna) robežās. Taču jāatzīst, ka savos 27 dažreiz uzvedos bērnišķīgāk nekā skolas gados. Tāda pretrunīga uzvedība. Dažreiz ļoti izteikti iestājos pret vispārpieņemto un sāk parādīties piederības sajūta individuālismam, tādējādi pēdējā laikā gadās iestāties pret tradīcijām, normām vai vispārpieņemto. Ticu, ka ir citu ceļi, kā sasniegt vēlamo. Nesaku, ka tie citi ir pareizāki, bet sāk nepatikt, ja mani cenšas ielikt kastītē. Te laikam būs stāsts par manu Urānu 10. mājā. Par to vēlāk.

Runājot par Saturnu un 10. māju, to var interpretēt kā vienu no vecākiem. Manā gadījumā jau pieminēto tēti. Tur man ir puslīdz skaidrs – tētis bija un ir tas, kurš ieliek priekšstatu, pamatus kādai man vajadzētu izaugt. Respektīvi, ko viņš no manis sagaida un intuitīvi jūtu, ka to vēlāk gaidīs no manis sabiedrība.

Vēl Saturns parāda apslēptākās bailes. Tātad, man tās ir bailes no nerealizēšanās un apkārtējo vilšanos manī.

Gribas cerēt, ka 10. māja ir arī saikne ar dievišķo – tas ir kanāls, car kuru Dievs realizē savu plānu attiecībā uz sabiedrību caur mani kā indivīdu. Ar Dieviņu runāju jau kopš mazotnes, tas nav nekas svešs man. Jūtu, ka tā es gūstu sirdsmieru. Un jāsaka, ka sarunas ir auglīgas. Kas zina, varbūt mana 10. māja dzīves nogalē izrādīsies saikne ar Dievu un skaidrākai apziņai. Pagaidām mācos izprast zīmes un attīstīt intuīciju. Tas viss ir lūgšanu rezultātā.

Saule uz MC 10. mājā. Saules izvietojums uz MC pēc teorijas sola ietekmi uz apkārtējiem caur izvēlēto profesiju. Iespējas iegūt autoritāti un stāvokli sabiedrībā. Slava var būt gan ceļoša gan postoša. Pagaidām par šo ir pāragri spriest, jo neko tādu neesmu sasniegusi, lai varētu lepoties. Par laimi, nekas postošs sabiedrības priekšā arī nav piedzīvots.

Merkūra un Neptūna savienojums 10. mājā. Tāds sapņotāju, ļoti dzīvas iztēles un sliktākajā gadījumā maldinātāja aspekts. To visu nedaudz piebremzē Mežāža fons, kas manā gadījumā ik pa laikam liek nolaisties uz zemes. Šāds aspekts ir cilvēkiem, kuri manipulē un savārsta melus tā, ka paši vairs nesaprot, kur beidzas meli un sākas patiesība. Manā gadījumā tas nozīmē, ka uz "mutes neesmu kritusi". Gandrīz vienmēr māku atrast izeju no neērtām situācijām. Vēl tas spilgti izpaužas darba intervijās – pati pēc tam brīnos, kur man drosme sevi tā slavēt un būt tik pārliecinātai. Tā kā Merkurs Mežāzī ir draudzīgs, tad jācer, ka mana gudrā runāšana, dažreiz pat ir diezgan gudra. Ar laiku, protams, iemācos sevi vērtēt kritiskāk un cenšos mazāk runāt, jo citreiz spilgti redzu sevi no malas cilvēkos, kuriem arī šāds Merkura - Neptūna savienojums. Kopumā sliecos domāt, ka tas ir drīzāk talants un karjerā vairāk palīdz nekā traucē. Vienīgi Mežāzis mani brīdina - visu ar mēru.

Vēl Merkurs Mežāzī 10. mājā nozīmē mērķtiecību, organizatora dotības, metodisku pieeju darbam, matemātikas dotības un citas labas lietas. Hmm, manā gadījumā iet kā pa viļņiem, jo kādu brīdi esmu ļoti sakoncentrējusies mērķim, bet tad ieslēdzas droši vien Neptūns, kas atkal mudina palaiskoties Saulītē, jo tāpat jau ir labi. Vēl man ir sajūta Merkurs ar savu materiālo potenciālu (un protams 2. mājas labumiem) motivē darbam un sasniegumiem. Respektīvi, ja man pasaka konkrētu summu vai "balvu" es uzreiz sevī atrodu apslēptas rezerves un varu strādāt kā vēl nekad. Šāda tipa motivāciju – pariesi dabūsi kauliņu, man ļoti labi strādā. Ar draugu nesen izmējāmies. Šobrīd lēni, lēni rakstu maģistra darbu, un motivācijas kā nav tā nav. Zvana mamma gandrīz katru dienu un jautā (arī Saule Mežāzī): "Cik tālu esi tikusi ar maģistru?". Man ieslēdzas Merkura - Neptūna savienojums: "Izbeidz mani čakarēt, esmu pieaudzis cilvēks. Zinu, kas esmu kas neesmu un maģistrs manu vērtību nepaaugstinās. Tās ir Padomju laika pasakas. Nav jau nekāda Hārvarda, kas dotu reālu labumu." Visu vakarā izstāstu draugam un viņš lietišķi ierosina: "Uzrakstīsi maģistru mēneša laikā dabūsi jaunu "aifonu"." Nu re! Pati brīnos, cik raiti nākamajā dienā viss rakstās. Merkuram Mežāzī vajag īsto motivāciju. Un lai cik tas skumīgi nebūtu tās ir materiālas, reāli taustāmas lietas.

Urāns Mežāzī 10. mājā. Urāns kā jau viss inovatīvais, atšķirīgais Mežāzī dod iespējas izcelties politiskajā un biznesa vidē. Tā ir vēlme būt atšķirīgam it visā, nākt klajā ar jaunām idejām kā darīt lietas. Urāns 10. mājā nozīmē neparastu profesiju, iespējas elektronikas jomā un citās sfērās, kas saistās ar jaunām tehnoloģijām, piemēram. Iespējama nepatika pret atbildību, rutīnas, pienākumiem darbā.

Urāna – Saules savienojums Mežāzī 10. mājā. Šis savienojums tikai pastiprina manu vēlmi pēc oriģinalitātes. Pagaidām to īpaši nevar redzēt, taču Urāniskās izpausmes jūtu vairāk sevī nekā Saturniskās. Šis planētu aspekts nozīmē vēl izteiktāku akcentu uz manu citādo domāšanu, un bieži izjūtu, ka esmu ieņēmusi opozīciju attiecībā uz tradīcijām, noteikumiem, normām. Ir kaut kāds maziņš panks manī, kas domā: "A, priekš kam man tas viss?". Vispār interesanti, jo ir pagrūti Saturnam sadzīvot ar Urānu manī tajā pašā mājā. Tas traucē arī darbā. Dzīvē tas izpaužas, kā nemitīga dīdīšanās un nepārspējama vēlme pateikt kādam visu ko es domāju. Prāts, saka, ka tā nedrīkst un sekas lieliski apzinos, bet laikam jau kaut kad tas spruks vēl vairāk vaļā, ņemot vērā Marsa kvadratūru ar Merkuru uz 10. māju un 88. gada Plutonu Skorpionā. Vienvārdsakot, šāds savienojums piemīt nemiera gariem, kuru uzdevums ir radīt kaut ko jaunu pasaulē un pārveidot sabiedrību pat tad, ja daudziem tas nepatīk. Tad jau redzēs. Iespējams, mana profesija būs saistīta ar jaunajām tehnoloģijām. Man dažreiz ir nojauta par lietām, kas varētu strādāt un "aiziet" sabiedrībā, bet pietrūkst apņēmības pašai kaut ko sākt. Tā piemēram, ideja par Youtube klipu veidošanu, kur es runātu par skaistumlietiņām manī jau ir kādus 7 gadus. Tagad Youtube ir ļoti attīstījies un daudziem tūkstošiem meiteņu tas ir pamatdarbs. Tas interesētu arī mani. Varbūt kļūšu par astroloģi. Tas gan manam tētim "patiktu".

Vēl ir nosacīts Saturna – Saules savienojums. Taču tas ir pāri 5 grādiem, un cerams, uz mani neattiecas, jo neko pārāk labu nesola. Tas ir diezgan smags aspekts, jo uzliek cilvēkam lielu nelokāmību, dzīvē ir maz prieka, viss nāk caur grūtībām. Kaut kas jau no tā man piemīt, izlasot aprakstu. Man ir dažreiz kļūdaina pašpārliecinātība par sevi, esmu spītīga, kaut gan ārēji izskatos humāna un labsirdīga. Mīlu iesākt kādu tuvu ideju, taču dažreiz pietrūkst spēka to novest līdz galam, par ko iekšēji ļoti pārdzīvoju. Ceru uz tiem labajiem rādītājiem – garu mūžu un elegantumu.

Saturna viduspunkts starp Sauli un Neptūnu. Domāju, ka tas pastiprina manas depresijas un negatīvo domāšanu. Tas var iezīmēt kaut kādas emocionalitātes problēmas, asinsvadu slimības, neizskaidrojamas nepamatotas bēdas un tumšu skatu uz dzīvi. Un man tā patiešām ir bijis. Tagad esmu jau garu ceļu nogājusi, lai sev palīdzētu, bet depresija man ir pazīstama. Ja dzirdu kādu sakām, ka viņai vai viņam ir depresija, es tikai pasmejos, jo man ir dusmas, ja vārdu depresija lieto cilvēki, kuriem tās nav un nekad nav bijis. Tas ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns ar to nevajadzētu tā mētāties apkārt. Ceru, ka tā tik smagā formā ir pagātne. Vispār, es secināju, ka tā drīzāk bija vilšanās sajūta manā mazajā pasaulītē. Tas bija ilūziju un sapņu sabrukums. Tagad ir un būs labāk.

Rezumē. Kāda astroloģe man teica, kad runājām par manu mūžīgo sāpi – 10. māju: "Elīna, kad nezini, ko darīt, atceries kāda biji bērnībā un ko tu darīji." Tas nepalīdz, jo kamēr manas draudzenes varēja izvēlēties, kādā lomā šoreiz iejusties – balerīnas vai skolotājas, es gribēju izdzīvot visu uzreiz. Gribēju būt ārste, skolotāja, zīlniece, aktrise, režisore un kas tik vēl ne uzreiz vienā dienā, bet galvenais – pati sev boss. Tas perfekti raksturo manu situāciju šobrīd. Sūtu CV uz raidījuma vadītājas vietu, uz dažām ministrijām, tad vēl jūtos pelnījusi būt vadītājas amatā – arī par to nekautrējos. Respektīvi, pati nezinu, bet galvenais dzīvot kustībā. 10. māja sola daudz, daudz iespēju. Sola arī sarežģījumus, sabiedrības pretestību. To visu man "sagremot" ir vieglāk, jo mācos astroloģiju. Varbūt būšu vienkārši laba mamma saviem bērniem, uz ko aicina Saturns 10. mājā. Tad jau redzēs…

10. mājas apraksts vīna ietekmē. Var arī nelasīt.

To, ka dzīvē viss ir relatīvi es iemācījos jau sen. Agrāk, mācoties pamatskolā, man likās, ka esmu baigi gudra un izredzēta. Tad es iestājos ģimnāzijā un izrādījās, ka gudri un izredzēti ir vēl kādi pāris simti skolēnu. Tas protams, manu mazo pasaulīti sagrāva. Izrādās vienmēr būs kāds gudrāks, ātrāks, apķērīgāks, talantīgāks par mani. Tāda vilšanās. Kaut kas manī salūza. Te nu sākās 10. mājas prieki. Kaut kāda sūdu būšana, ja godīgi. Es, kārtīga, apzinīga eksaltēta Saturna meita apņēmības pilna sāku cīņu zem Saules. Nekā citādāk to nevar nosaukt. Diemžēl. Atbildības nasta man tika uzgrūsta jau 7. klasē. Par klases kavējuma žurnālu atbildīgais būs... ”Tikai, ne es, tikai ne es”: lūdzos Dievam. "Elīna!": audzinātāja svinīgi paziņoja. Klasē bija vēl 33 skolēni, bet nē – jāizvēlas tieši mani. Nu neko, kā ir tā ir. Staigāju apkārt ar klases žurnālu un jutu savu pirmo pseido varu – es biju taču ietekmīga persona, jo visi zināja kam jāpielien, ja bija jānotušē kādas bastotas stundas. Ai, tur vēl bija iekšējā cīņa par to, vai es tā drīkstu. Tik respektablu vecāku meita, tā ņem un neievēro noteikumus. Fui, kauns un negods. Un vispār Dievs taču visu redz: - ausīs skan vecmāmiņas vecā plate. Vispār ģimnāzija bija mazs parlaments – es nemitīgi tiku kaut kur ievēlēta, bīdīta. Vai kāds man prasīja, ko es gribu? Mana pienākumu nasta auga augumā – pat nepaspēju atjēgties, kad darbojos studentu pašpārvaldē, veidoju skolas avīzi, pat zīmēju (jā, tajā laikā vēl cilvēki izmantojas īstas otas un krāsas) plakātus skolas plakātiem. Tik naiva jau es neesmu, ka nesapratu, kāpēc tas viss notiek. Jo neviens ar šādām muļķībām negribēja nodarboties. Un tā ir vēl viena atziņa pie kuras ātri tiku. Gudrs Auns bīdīs neattapīgu Mežāzi mūsu kopīgās nākotnes dēļ, kamēr pats bīdīs savas lietas. Bet iekšā bija kaut kāda stulba pienākuma apziņa un viss. Vispār diezgan traki. Nekādi no tās nevar tikt vaļā. Vispār jau var. Ir daudz, daudz jāmācās, jāstrādā, lai uz sekundi baudītu sava darba augļus, ja tādi ir un tad atkal jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā… Nu re, pus laba uzrakstīta un es tikai tagad pieminu savu Tēti. Mana 10. māja bez Tēta nav iedomājama. Pirmkārt, daudz ko izskaidro, tas, ka biju neplānots bērns. To man svinīgi paziņoja vecmāmiņa pēc vairākām šampanieša glāzēm ģimenes saietā pie lielā galda. Vai, cik smieklīgi! Cik jauki to uzzināt apmēram 23 gadus vecumā. Nu neko, kā ir tā ir. Kā jau teicu, tas daudz ko vēsta par manām un tēta attiecībām. Izrādās, kad mamma uzzināja, ka ir stāvoklī, viņa ar tēti nezināja, vai mani paturēt. Mammai 38 gadi un tētim tikpat. Tā nu vecmāmiņa apsolīja palīdzēt un mani audzināt, kamēr šie strādā, bet teica kategorisku nē abortam. Paldies, viņai par to. Tā nu tētis visu mūžu laikam cenšas izpirkt savu vainas sajūtu, jo biju tētuka mazā meitiņa kopš dzimšanas brīža. Un vēl tagad tāda esmu.

Paldies Dievam, ka man ir tāds tētis! Viņš ir labs, bet stingrs. Mīlošs, bet ne emocionāls. Devīgs, bet apdomīgs. Nu tāds īsts Saturns. Tā nu es uzaugu ar šādu programmu - esi laba, es būšu labs. Neklausīsi, dabūsi pērienu. Redziet, vēl viena Saturniska atziņa - ko var iemācīt tēvs, kuram ir gandrīz 40 gadu savi mazajai meitiņai? Ja drīkstu atbildēt, - pārāk daudz! Es jau kopš pirmajiem ciemiem, uzzināja, ka ēst ar pilnu muti nedrīkst, kur nu vēl runāt. Vispār pievērst uzmanību sev nav vēlams, jo istabā ir vecāki (automātiski gudrāki) cilvēki. Ir jāklausa uz vārda un vispār zobu pastas uzgalim vienmēr jābūt uzskrūvētam atpakaļ uz tūbiņas.