26.05.2015 09:30

11. māja manā dzīvē

Īpašais brīdis, kad parādījos šajā dimensijā bija 4.01.1972. Liktenīgā vieta - Madona.

Notikums rezultējās ar vēl vienu cilvēkveidīgu brēkuli, kura likteņa zīmogā - natālajā kartē planētas izvietojās šļakatu veidā. Gluži kā stikla gabaliņi bērnu rotaļlietā - kaleidoskopā. Likumsakarīgs rezultāts - arī dzīve līdz šim ritējusi kaleidoskopiski - fragmentēti un zināmā mērā haotiski. Tikai pāris mājās, izmantojot Placidusa sistēmu, ir vairāk nekā viena planēta. Līdzīgu rezultātu iegūst, ja izmanto Koha sistēmu.

Spilgtāk izpaužas 11. māja ar Jupitera un Merkura savienojumu (Strēlniekā). Pie tam šis savienojums ir labi aspektēts - tam ir trigons ar Mēnesi, kā arī sekstils ar Urānu. Lielāko 11. mājas daļu sastāda Strēlnieks, tikai beigu daļu - nepilnus 4 grādus veido Mežāzis.
 
Tradicionālos, klasiskos astroloģijas tekstos šī māja raksturota šādi:
 - draugu, cerību un vēlmju māja, kas saistīta ar ilgtermiņa sapņiem un mērķiem, kā arī ar cilvēkiem, ar kuriem ir kopīgas intereses un mērķi;
- interešu grupas (domāti pulciņu veida interešu kopas);
- sabiedrisks darbs (bez atlīdzības);
- mūsu priekšstati par ideālo pasaules kārtību;
- mūsu nākotne - kā tā izskatās un kā mēs sev paši to iztēlojamies.

 Savukārt, Jupitera un Merkura savienojums aplūkots sekojoši:
- paplašina prātu un saprātu;
- rada interesi par reliģiju, izglītību un tiesību zinātnēm;
- cilvēks balstās uz intelektuālām spējām;
- šāda kombinācija laba skolotājiem, juristiem, garīdzniekiem.

Par Jupiteru Strēlniekā teikts, ka:
- cilvēks gūst panākumus lielos projektos, kuri varētu būt saistīti ar humānismu, reliģijām, izglītību vai labdarību. Viņi varētu iegūt no ceļošanas un kontaktiem ārzemēs.

Par Merkuru 11. mājā teikts tā:
- plašs dažādu draugu loks, kas bieži balstīts uz intelektuālām saistībām;
- labi padodas domāšana par veidiem, kā sasniegt mērķus;
- cilvēki ar šādu novietojumu interesējas par atvērtu informācijas apmaiņu ar citiem;
- viņi nereti ir ieinteresēti zinātnēs, humānisma jautājumos, astroloģijā vai okultos tematos;
- viņiem varētu būt vajadzība attīstīt neatlaidību, lai sasniegtu savus mērķus.

Manuprāt, lielākā daļa no visa iepriekš minētā tiešām atbilst patiesībai. Uzskaitītās lietas bijušas aktuālas agrāk vai arī pašlaik.

Īpaši svarīgs ir fakts, ka Jupiters ir savā pārvaldījuma zīmē - Strēlniekā. To lielāko savas dzīves daļu neesmu zinājis (līdz astroloģijas kursiem, protams… :) ). Līdz ar to iespējamais kartes potenciāls līdz šim nav pietiekoši pilnvērtīgi izmantots.

Mēģināšu nedaudz... ...

Savus draugus varētu raksturot kā ļoti dažādus, ar dažādām interesēm apveltītus. Draudzīgas attiecības, ja to pamatā nav kādu kopīgu intelektuāli - garīgu interešu, parasti nav ilglaicīgas. Šādi draugi pēc kāda laika dabiski attālinās - laikam ritot vai arī dzīvesvietu maiņas rezultātā. Ja ir kāda kopīga garīgi - intelektuāla stīga, draudzība ilgst gadu desmitiem. Cenšamies vismaz reizi gadā satikties un kārtīgi izrunāties. Ar blīvu ikdienišķu komunikāciju neaizraujos, tas šķiet pārāk virspusēji. Patīkamāk ir tikties retāk, tad ilgākās sarunās padalīties ar sasniegumiem, atklāsmēm utt., kuri ir uzkrājušies ilgākā laika posmā.

Par interešu grupām. Esmu samērā daudz centies piedalīties dažādos pulciņiem līdzīgos pasākumos. Pamatskolā aktīvi darbojos fotopulciņā. Nedaudz mazāk - kinopulciņā. Lielākais tā laika sasniegums - piedalījos kaut kādā izstādē par ciematu jauncelsmi sociālisma periodā… :) Žēl, ka filmiņa nav saglabājusies. Bija pāris desmiti 30*40 cm lieluma gana rēcīgi palagi… (Abi šie pulciņi Neptūnam 10. mājā gan nav nemaz tik nejauši…)

Pēc pamatskolas mācījos Cēsu arodskolā metālapstrādi. Skolā interesēm atbilstošu pulciņu nebija. Tomēr pēc kāda laika atradu iespējas iesaistīties Cēsu fotostudijā. Kādu laiku biju pat kopmītnēs sarunājis telpu laboratorijai (acīmredzot - stiprais Jupiters palīdzēja). Telpu zaudēju, kad mani asistenti - daži grupas biedri pa laboratorijas logu izlidināja dažas fiksāžas paciņas. Precizēšu - kopmītņu ēka atradās uz centrālās ielas. Sens nams (augstie griesti), 3. stāvs… tieši apakšā nezin kāpēc pārvietojās dažas nešķīsti indīgas tantiņas. Pirms tam čaļiem biju atstāstījis studijas vadītāja Sūniņa pausto, ka neitrālā fiksāža ir derīga vienīgi izmešanai miskastē. Pats biju uz brīdi izgājis, viņi nekavējās lietderīgi izmantot laiku un munīciju - dažas manas neitrālās fiksāžas izplanēja pa logu… Gods kam gods, skābās fiksāžas neizmeta, jo tās arī Sūniņš atzina par labām esam, kā arī biju iepriekš viņiem pateicis. Tantuki nezin kāpēc nesaprata, ka ir daudz drošāk un ekoloģiskāk, ja deguna priekšā nokrīt tikai dažas neitrālas nevis uz galvas kaut viena skābā paciņa… Brēkšana bija liela. Tika veikta izmeklēšana. Mums pamazgāja galvas, rezultātā savas filmiņas turpmāk varēju skalot mājās…

Fotogrāfija mani vajāja arī studiju laikā. Atkal stiprais Jupiters palīdzēja - kopmītnēs laboratorijai bez pārlieku lielas saspringšanas dabūju istabu. Pat nebija par to jāmaksā. Pēc kāda laika pieteicās domubiedrs - studiju biedrs, kurš piestrādāja vietējā rajona avīzē par reportieri (pašlaik viņš ir diezgan liela vēriena uzņēmējs). Kolēģim bija labāka aparatūra, ar kuru man radās iespēja epizodiski pavingrināties, padarboties. Sāku labāk apjēgt, ka reportāžas žanrā, kas arī man bija vistuvākais, labu kameru grūti ar ko citu kompensēt. Šeit neder padoms: Ja tev ir liela problēma, tad paņem lielāku āmuru! :) Pamazām arī pats savu arsenālu uzlaboju. Tas bija 90-to gadu sākums… vidus. Digitālā tehnoloģija nebija pilnībā uzņēmusi savus apgriezienus. Tagad katrs, kurš prot nospiest vienu pogu, ir profesionālis…

Studiju laikā arī pats kādu laiku vadīju fotopulciņu mazpulku knēveļiem. Bija interesanti. Ceru, ka abpusēji.

Pulciņošanās bijušas dažādas. Par katru varētu daudz ko atcerēties. Aprobežošos ar jomu pieminēšanu: klūdziņu pinumu studijas, meistari; sarīkojumu dejas; aušana; grāmatu iesiešana; matemātika, fizika.

Matemātisko hobiju studiju laikā mazliet izmantoju - pasniedzu privātstundas, pusgadu ģimnāzijā uz pusslodzi biju matemātikas skolotājs. Šobrīd reizēm pats sāku šaubīties, vai tiešām tas tā bija… :)

Labumi ārzemēs/no ārzemēm tiešām ir bijuši. Esmu bijis praksēs Vācijā un Šveicē. Arī nedaudz paceļojis. Ir sanācis kādu laiku dzīvot Beļģijā. Gandrīz katrā no minētajām vietām ir gadījušies neizskaidrojami labvēlīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Ir izsprukts no nereālām ķibelēm. Bez apdrošināšanām… :) Varbūt vēl kādai lietai nav iestājies noilgums, tāpēc labāk pagaidām neko nestāstīšu…:)

Kopš padsmitnieka gadiem visai dzīvei ir cauri vijies kāds klusināts jautājums - kāpēc šī, tveramā pasaule ir iekārtota tieši šādi; kāpēc notikumi bieži virknējas tik šķietami neloģiskās un bieži vien nežēlīgās ķēdītēs… Sākumā mēģināju atbildes rast kristietībā, kristīgajos tekstos. Jo vairāk tur iedziļinājos, jo absurdākas tās virspusējās dogmas likās. Tikt dziļāk bez godīga un zinoša cilvēka bija bezcerīgi. Pašam nāca apjausma, ka jādomā plašāk. Sāku pastiprināti lasīt plašāka spektra literatūru. Nonācu līdz R. Mūdijam. Intuitīvi sapratu, ka kristietībai pieliekot klāt reinkarnāciju, parādās vismaz kādi jēgas aizmetņi. Sekoja dažādu lektoru lekcijas par parapsiholoģiju, ekstrasensoriku, sajūtu teoriju, kulturoloģiju. Pašlaik cenšos apgūt astroloģijas pamatus.

Tā nu pamazām veidojas mani priekšstati par ideālo pasaules kārtību. Nobeigumā tādiem cilvēkiem kā es varētu novēlēt iepriekš minēto no astroloģijas kanoniskajiem tekstiem:

Viņiem varētu būt vajadzība attīstīt neatlaidību, lai sasniegtu savus mērķus.

Lai jums izdodas draugi!

Un lai izdodas man!

Paldies visiem, kuri izlasīja šīs minhauzenīgās pārdomas!