15.01.2015 22:15

Dievs mīļais, cik karsti! Garās piedurknes jau pielipušas rokām, bet sūrkstošā āda burtiski kliedz: “Nemaz nedomā mani rādīt saulei, citādi es nomiršu un tad Tu varēsi mani kārtām vien plēst nost. Es nejokoju, Tu mazā skolniece. Būtu labāk kā citi bērni baudījusi vasaru, nevis jau no agra rīta strādājusi. Viena odziņa, otra, trešā. Vājprāts! Tur taču vesela stunda paiet, kamēr to vienu spainīti pielasa. ”

Arī mugurai ir savs viedoklis: “Bērns mīļais! Vai Tu tiešām domā, ka jau divpadsmit gadu vecumā šādi strādājot un mani te locot - augšā, lejā pa šīm nebeidzamajām vagām, krūmiem - Tu pieaugsi bez manām sāpēm? Ha! Tu maldies, es Tev varu priekšā pateikt, ka vairākus gadus braukāsi pa sanatorijām tieši tādēļ, ka es tev būšu līka un Tava stāja nebūt nebūs stalta. Mugurkauls ir cilvēka pamats. Nu, un kāds Tev te pamats būs? Zini ko, met mieru, citādi es brīdinu, ka arī galvas reiboņi Tevi piemeklēs un citas kaites. Un tā visa sakne būšu es, mīļā sirds”.

Tā tas viss sākās. Ja man būtu jāraksta viss garais CV, tad pirmais algotais darbs tiešām būtu divpasmit gadu vecumā. Kāpēc es kā bērns jau strādāju? Vienīgā mana atbilde: “Tie bija apstākļi. Vai, iespējams, pareizāk būtu teikt – mana visai garā sestā māja. Tās virsotne Lauvas zīmē, turpinājums jaunavā, noslēdzošā – svaros. Jāpiebilst, ka mājā arī atrodas divas zīmju pārvaldošās planētas. Lauvas zīmē – Saule, bet jaunavas zīmē – Merkurs. Turklāt, sestās mājas planēta taču – Merkurs.

Kad pārdomāju detaļas, tad viss sakrīt. Pat šķietami tik mazs, īslaicīgs darbs kā zemeņu lasīšana bērnībā – pilnībā atbilst manai 6. kalpošanas, darba un diemžēl arī - slimību mājai. Mūžam saulainā un jāteic, ka Saules kvadrāta ar Marsu un kvadrāta ar Plūtonu– pārlieku karstā vide, bet pats darbs – ogu lasīšana kā Merkura jaunavā tulkojums. Daudz mazu, sīku odziņu. Komentāri lieki. :)

Tā tas iesākās un tā tas arī turpinās. Kad citi saka, ka viņiem ir daudz jāstrādā, tad ne reti vien gribas pateikt: “Tu nu gan nezini, kā ir, kad ir daudz jāstrādā!” Lai arī gados esmu jauna un ne viens vien manā vecumā tikai sāk apgūt darba prasmes, tomēr manā dzīvē darbi mani pašu ir atraduši un tie vienmēr un visur ir bijuši.

Šķietami grūtākais periods manā dzīvē ir bijuši tieši pēdējie divi trīs gadi, kad vienubrīd nācās strādāt divos darbos un ik pa laikam man vēl bija trešais – haltūra. Tik grūts periods noteikti saistīts ne tikai ar 6. māju – gan jau zvaigznēs kopumā bija man ne tik labvelīgs periods. Tā teikt, meklē vienu darbu pēc otra – atrodi, bet strādāt nevari, jo ar piedāvāto atalgojumu - cilvēks, kurš dzīvo patstāvīgi – nevar pat nomaksāt savus ikmēneša maksājumus. Šeit gan jāpiemetina, ka tie bija pirmās nepieciešamības, nevis luksus dzīves maksājumi. Sanāca, ka alga ir mazāka nekā maksājumi. Cik ilgi var meklēt labāku darbu, ja nav naudas, bet jādzīvo ir? Tā nu es sāku strādat 2 darbos vienlaicīgi. Stāsts interesants, jo atkal viss sasaucas ar manu 6. māju. Viens darbs bija manā profesionālajā līnijā – žurnālistikā, ko veicu no mājām pa vakariem un citos brīžos, kad nebija jāatrodas otrā darba vietā – rotaslietu veikalā. Žurnālistika kā Merkura atrašanās jaunavas zīmē, bet darbs veikalā – starp spožām rotām, kas mirdzēja ne vien man apkārt, bet arī uz kakla, ausīs un uz rokām – pilnīgs raksturojums darba vietai, kur atrodas Saule lauvā. Un, ak, jā, tas atradās pašā Rīgas sirdī!

Arī šī brīža stāsts ir visnotaļ amizants. Lai arī beidzot darbojos labā darba vietā - savā profesionālajā darba līnijā un pat ar vienu algu spēju visus maksājumus veikt, tomēr ilgi tas tā nebūs. Jau esmu iesaistījusies otra darba paralēlā meklēšanā, ko varētu veikt no sava esošā darba – brīvajā laikā. Kāpēc? Gribas kaut ko vairāk kā tikai no algas līdz algai dzīvot, gribas attīstīties, augt un kāpt augstāk. Gribas sasniegt to līmeni, kad no šķietami zemākā punkta – darba zemenēs – esmu uzkāpusi maksimāli augstu. Bija sapnis kādreiz strādāt pašai sev, nevis vergot (un ne reizi vien tā ari ir bijis) citiem. Saspringto saules aspektu dēļ – ne reizi vien saskārusies esmu arī ar konfliktiem darba vietā, kad apstākļi vienkārši iekārtojas man nelabvelīgi. Sapņoju, ka kādreiz pati būšu lēmēja par to, kad, ko un kā darīt. Šobrīd sapnis mazliet sagruvis – astroloģija vēsta, ka saule 6. mājā nav darba devējs, bet gan ņemējs. Un tagad telpā izskan smags noelsiens un palmu lapās droši vien būtu ierakstīts: “Tāds tavs liktenis. Pēdējā darba vieta būs tur, tad un tik ilgi. Tad būsi nopelnījusi un tikusi tālāk – nākamajā līmenī iekšā.” 

Nu, ko – kas jādara – tas jādara. Ja reiz mēs tur augšā jau pirms dzimšanas savus dzīves līgumus ar citām dvēselēm esam noslēguši, tad jau dvēsele pati zina, ko, kad un kā viņai vajag. Tagad gan manī instinktīvi ieslēdzas eksaltējošā Jupitera vēža zīmē izpausme – būs taču viss labi. Ja kaut kas nav labi, tad vēl nekas nav beidzies. :)

Paldies, ka izlasījāt un paldies, ka esat mans skolotājs! :)