15.01.2015 22:21

Analizējot savus dzīves uzskatus pirms un pēc iepazinos ar astroloģiju, tie, protams, krasi atšķiras. Vai spēju iedomāties, ka mana karjera un sabiedriskā darbība nav saistīta ar sabiedrību? Nē! Protams, ka nē. Likās, ka esmu radīta, lai darbotos sabiedrībā ar cilvēkiem no rīta līdz vakaram... Lauzos sabiedrība ar lielu aizrautību un entuziasmu, bet vienmēr atdūros pret šķēršļiem, neveiksmēm un sarūgtinājums mijās ar „izdegšanas” sindromu, kas man lika apstāties un sākt domāt, kaut kas šeit neiet kopā. Nāca atklāsmes, ka vai nu neesmu uz „pareizā ceļa”, vai nu jāsāk mainīt domāšana, uzvedība un uzskati. Izklausās skaisti, kā pasaka, bet tieši tā arī ir noticis.

Mazliet par bērnību. Cik atceros, lielākoties tā bija cīņa ar vecākiem. Viņus interesēja tikai viņu savstarpējas attiecības un no tā visa izrietošās darbības, kas viss mijās ar alkohola lietošanu, tēva ilgstošu bezdarbnieka statusu. Nekad nebija pietiekoši naudas, brīžiem pilnvērtīga pārtika un apģērbs. Gāja gadi un es vēl joprojām cīnījos, man likās, ka tā nav labi, viņi dara pāri sev un mums - bērniem. Kad sāku mācīties un dzīvot atsevišķi, sapratu, ka man nevajag ģimeni, jo tā ir viena liela cīņa un maz pozitīvu emociju. Un ar pilnu sparu metos iekšā karjeras veidošanā, bet arī šeit neguvu īsti gandarījumu un piepildījumu.

Tad sākās periods ar atbildes meklēšanām uz sasāpējušiem un aktuāliem jautājumiem. Sapratu, ka viss negatīvais notiek, lai manu raksturu stiprinātu un es gūtu dzīves pieredzi. Sāku izprast notikumus savā dzīvē. Un pats labākais, kas notika, piedevu saviem vecākiem, protams, necenšos viņus saprast un attaisnot, tā ir viņu dzīve un pieredze, bet sāku pildīt pilnvērtīgāk savus „meitas” pienākumus. Vecāki savu dzīvi nav mainījuši, bet es gan.

Analizējos savu karti, nespēju noticēt, ka esmu kā radīta, lai rūpētos par ģimeni, māju, dārzu un mājdzīvniekiem. Man ļoti negribējās piekrist, ka acīmredzamais ir fakts, gribēju uzdot vēlamo par reālo, spurojos pret ar visām četrām, ņemot par argumentu visu ko pieredzēju bērnībā. Bet cik ilgi tu pretosies, ja viss sāka sakārtoties, kā man „negribas”. Apsēdos un ar sevi aprunājos, jāmet pie malas visas tās bezjēdzīgas ņemšanās ap karjeru un sabiedrību, jāpieņem visas brīnišķīgās izmaiņas dzīvē, kas notiek ap un ar mani, jāizbauda visus notikumus, kas mani nebeidz pārsteigt un sajūsmināt. Vienīgais, kas man liedza pieņemt acīmredzamo ir bailes. Bailes no sevis, no savām īstajām vēlmēm un nevēlēšanas atzīt patiesību. Patiesību, ka esmu ļoti ģimeniska un patiesībā ļoti mīloša māte, meita, māsa un dzīves draudzene. Tagad nebeidzu vien pateikties saviem ”dzīves skolotājiem” – labiem un ne tik labiem.

Mazliet jūtos kā pelnrušķīte :) un zinu, ka pasaka notiks ar katru no mums, bet tikai tad, kad mēs tai ļausimies un beigsim cīnīties.

No astroloģijas viedokļa man ir 4. māja ar planētām (Saule, Merkurs, Venēra, Neptūns), kuras arī ir aspektētas. Neviena cita māja man nav tik piesātināta un aspektēta. Izjūtu šīs mājas lielu ietekmi uz manu dzīvi, šo ietekmi arī plaši izklāstīju.