04.01.2019 10:28

Atklājumi par sevi Strēlnieka zvaigznājā

Sāku studēt astroloģiju droši vien tādēļ, ka vēlējos caur to saprast, vai astroloģija ir pielietojama? Vai tai ir zinātniska jēga? Varbūt gluži vienkārši, astroloģija ir lielā mērā balstīta uz māņticību. Ja māņticība tad, paldies, neko. Ja tā ir zinātne, tad, lielais prieks. Varbūt spēšu saprast labāk kā cilvēki un sabiedrība kopumā ir uzbūvēti? Atkritīs daudzi jautājumi par taisnību un netaisnību pasaulē. Spēšu saprast labāk, pieņemt un iemīlēt visu kā ir.

Tātad sākam studēt. Pats sev, ne objektīvākā, bet labākā laboratorijas žurka. 15.decembris. Strēlnieks. Tā izrādās manī ir daudz. Veselas 4 planētas un vēl kaut kas tur. Analizējam!

Ir interesanti novērot un sākt apzināties ar prātu, ne tikai instinktīvi, kādēļ uzvedos, reaģēju, domāju tā kā to daru. Sāku izprast arī, kādēļ man patīk vai atgrūž cilvēki, lietas un vietas.

Noteikti lielā mērā indivīda tēlu, tātad patiku vai nepatiku pret to, veido tas pats. Kā? Caur savu ego katrs veido savu iedomāto personāžu dzīvē. Attiecīgi kaut ko izdomā, izjūt un apzināti vai neapzināti tēlo. Tātad doma. Nu pat, skatoties uz savu suni, aizdomājos kāds ir domāšanas mehānisms? Gribas taču pēc iespējas labāk ar viņu saprasties! Pilnīgi noteikti tas nedomā latviski. Paanalizēju sevi. Kad domāju, smadzenēs sintezēju monologu vai dialogu. To darīt skaļi esmu iemācījies esot sabiedrībā. Tagad vienkārši atkārtoju šo mehānismu galvā nelietojot balss mehānismus. Citiem vārdiem, informācijas analīzes metode smadzenēs noris pēc dzīvē gūtajām maņām tāpat kā sarunājoties ar citiem. Ja uzturēšos ilgi latviešu sabiedrībā, analizēšu informāciju smadzenēs veidojot monologu latviski. Padzīvošos Anglijā – angliski. Tāpēc laikam ar ķīniešiem ir tik interesanti saprasties. Tie teikumus veido pilnīgi savādāk kā eiropieši. Tātad arī uztver un apstrādā informāciju savādāk! Bet kā to dara suns? Ne jau ar vārdiem “vau!” Suņi daudz ostās un laizās, šķiet, vienmēr no sirds priecājās un dusmojās. Tātad vajadzētu būt tā, ka mazāk apstrādā informāciju apzināti, vairāk instinktīvi, ar citām maņām, un ar likumsakarībām. Tātad ar vārdiem runājot ar suni vairāk sanāk runāties pašam ar sevi. Jārunā drīzāk ar intonācijām un našķiem. Vēl interesantāk, kā izskatās domāšanas process cilvēkiem kas kopš dzimšanas ir kurli? Tas viss ir ļoti interesanti, bet visu dienu tam veltīt nevaru. Kāpēc? Vajag taču paspēt uzņemt maksimāli daudz no visām dienas veltēm. Tā nav paviršība, bet mainīgais strēlnieks.

Tas, ka neveltu visu laiku tikai vienai lietai, nenozīmē, ka esmu paviršs vai nenovērtēju tās nozīmi. Labprāt iedziļinos attiecīgās lietas būtībā. Vienkārši domas svaidās. Pasaule vispār ir kā liela puzle. Ja visu laiku vērsīšos tikai vienā gabaliņā, kas neapšaubāmi ir apbrīnojams un unikāls, kā varēšu salikt puzli kopā? Mani taču neinteresē tikai mans kreisās kājas īkšķis vien, kaut gan tas man ir tik pat mīļš un dārgs kā galva vai jebkas cits. Uzmanības vērts ir viss, viss kopums. Īkšķis bez ķermeņa, ķermenis bez, zemes, gaisa un ūdens, ūdens un gaiss bez zemes, zeme bez visuma un otrādi nespētu pastāvēt. Hmm. Atkal strēlnieks. 

Daudz, savukārt, nenozīmē negausīgi, daudz nozīmē daudzveidīgi. Piemēram, ja regulāri sanākt doties no punkta A uz punktu B, nesaprotu, kādēļ to darīt tikai pa vienu ceļu? Interesantāk ir maršrutu mainīt! Var vēl mainīt transporta veidus. Kādēļ tikai ar auto, ja vēl ir tramvajs, autobuss, vilciens, kājas? Tas viss ir domāts izmantošanai un, pie viena, var nedaudz izbēgt no rutīnas. Pirmīt likās, ka domāju tā, jo esmu īpatnis. Tagad saprotu, strēlnieks.

Vēl novēroju sevī krasas garastāvokļa maiņas saistībā ar laikapstākļiem. Dienās, kad neredzu kaut vai kripatiņu zilās debess malas, kaut uz mirkli nesajūtu tiešu saules staru, naktīs neieraugu mēnesi, tā vietā saņemu drēgnu, pelēku miglainu plīvuru, jūtos slikti. Ne fiziski, bet garīgi. Tā nav klaustrafobija, jo man pietiek ar mazītiņu kripatiņu savas privātās telpas. Tā ir tieksme pēc plašuma. Saredzēt cik pasaule ir plaša. Pabūt vietā kur horizonts ir tik plašs, ka zemeslode burtiski ieliecas un apjaust cik tā ir omulīgi maziņa ir bezgalīgi burvīgi. Saule taču ir tik tuvu! Noteikti pēc nāves aizlidošu un apskaušu to. Tātad, tieksme pēc plašuma. Atkal strēlnieks.

Mīlestība un pozitīvisms. Hmm. Ja jau grasos samīļot sauli pēc nāves, tad droši vien, ka ir ok. Strēlnieks.

Strēlnieks un estētika. Ir ļoti svarīgi būt skaistā, estētiski baudāmā, sakoptā vidē. Izbaudīt arhitektūras šedevrus un dabas bezgalīgo skaistumu, nemanāmi tīrot ar mikrošķiedras drāniņu tālruņa ekrānu. Nez kādēļ ir piemirsies sakopt izspūrušos matus, un bārda arī aug jau dažas dienas. Laime pilnīga.

Strēlnieks un ceļošana. Vienmēr ir interesanti uzzināt, kas ir aiz stūra. Atkal suņu tēma. Nez, ko tas nozīmē? Ar ārzemniekiem, kaut vai viņu atšķirīgās domu uzbūves dēļ, ir interesanti parunāties. Ir bezgala jauki apzināties pasaules dažādību un atrast līdzības. Tas ir labs hobjis. Gribētos tam veltīt krietni vairāk laika.

Strēlnieks un taisnīgums. Nav godīgi, ka nevar ceļošanai veltīt tik daudz laika, un naudas ar nepietiek. Nē, nē. Šī drīzāk ir sadaļa “Strēlnieks un humors” vai “dzīves prieks”. Es esmu vēl jauns un, ja tic dzīvei pēc nāves, vispār nemirstīgs. Noteikti pēc nāves, pirms doties apskaut sauli, apmetīšu, kā vējš, pāris riņķus ap zemeslodi. Apskatīšu kārtīgi visu neredzēto un tad, aidā, uz saulaino nākotni. Starp citu sadaļā par taisnīgumu viss ir kārtībā. Vēlos, lai visām dvēselēm ir labs prāts. Miers un viegla līksmība valda virs zemes.

Strēlnieks un autoritātes. Nezinu. Kādēļ ir jāizvēlas kāds cilvēks? Dievs, tas ir jaudīgi. Tur ir uz ko tiekties! Tā tik ir pilnība! Miljons dzīves nepietiks, bet ja sanāks, mēs būsim patiesi skaisti un laimīgi. Līdz tam ar Dalailamu labprāt parunātos ilgāku laiku. Spiežas cauri lepnība. Aizveries strēlniek!!

P.S. Jā, bet ar to naudu un iedzīvi gan tā ir kā ir. Nevaru par sevi pateikt, piemēram: “Metināšana ir mana sirds lieta. Jau vairāk kā divdesmit gadus ar aizraušanos metinu. Esmu izkopis savu rūpalu visos sīkumos. Tagad ar pārliecību varu teikt – esmu viens no labākajiem savā nozarē. Nākat, stājieties rindā! Jūsu Ādolfs, Metinātājs.” Mainīgums šinī ziņā nedaudz iegriež. Bet tas nekas. Kaut kā tā, laikam, pasaule ir iekārtota.

 

No manis jūsu dārzā

Tā peonija staro.

No manis tās skumjas

Vakaros pļavās garo.

Par maizi — jūs visi,

Bet kas par ziediem karo?

Un tāpēc — vai jums grūti,

Ja mani jāpabaro?

 

/ Imants Ziedonis /

Guntis Kaldovskis