11.01.2018 10:18

Saturns manā dzīvē

Visu savu mūžu uzskatīju sevi par mežāzi un zināju, ka visi cilvēki atbilstoši savam dzimšanas datumam un laikam pieder pie dažādām horoskopa zīmēm. Pat neko daudz nezinot par astroloģiju, var pamanīt to, ka cilvēkiem ar noteiktu zodiāka zīmi ir savas tipiskas rakstura īpašības un uzvedība. Uzsākot astroloģijas studijas, sāku vairāk zināt par planētām un to nozīmi, kā arī ietekmi uz cilvēka dzīvi. Sākot pētīt manu astroloģisko karti, ir redzams, ka galvenā planēta manā dzīvē ir Saturns.

Saturna ietekme uz manu dzīvi bija jūtama kopš pašas bērnības: bērnu dārzā es biju aktīva, iniciatīva un izpildīga "laba" meitene, kurai netrūka ideju spēļu organizēšanā, plānošanā un vadīšanā, es bieži palīdzēju skolotājām organizēt vai vadīt kādu spēli vai aktivitāti. Man ļoti labi padevās radošas aktivitātes un rokdarbi, viss bija izdarīts ļoti akurāti un pēc labākās sirds apziņas. Joprojām atceros, ka bērnu dārza skolatāja lika mani kā piemēru citiem bērniem, kā saudzīgi un rūpīgi jāstrādā ar materiāliem, jo veicot kādu no aplikācijas darbiem, es sāku taupīgi izgriezt mazas detaļas no krāsaina papīra atgriezumiem no pašas lapiņas maliņas, nevis ņemot veselu un jaunu papīra lapu, un sākot detaļu veidošanu un griešanu tuvāk lapiņas vidusdaļai, kā to darīja lielākā bērnu daļa. Arī vēlāk, mācoties rakstīt, es spēju cītīgi un ilgi koncentrēties uz uzdotiem un garlaicīgiem uzdevumiem un cītīgi mēģināt vilkt taisnas līnijas, cenšoties uzlabot savas rakstīšanas prasmes. Pedagogi bieži izvēlējās mani kā grupas vadītāju, un es mācēju jau mazā vecumā veiksmīgi tikt galā ar man uzticētiem uzdevumiem, kā arī palīdzēt citiem bērniem. Vēlāk skolā es ļoti labi mācījos un vienmēr biju viena no labākajiem vai labākā skolniece. Sākumskolas programma man šķita par vieglu un varu teikt, ka sākumskolu es pabeidzu bez piepūlēm. Sākumskolas laikā piedalījos dažādās olimpiādēs dažādos mācību priekšmetos un katru gadu ieņēmu kādu no pirmajām vietām, pat pilsētas robežās. Es biju ļoti apzinīga un atbildīga skolniece, kura, man liekas, bez attaisnojoša iemesla nenokavēja nevienu stundu, it īpaši jaunākajā vecumā. Atceros, kā vienreiz pirms kāda no gada kontroldarbiem sākumskolā es nopietni saslimu ar vīrusu un no rīta, neskatoties uz ļoti augstu temperatūru un sliktu pašsajūtu mēģināju celties augšā un doties skolā, jo nedrīkst taču kavēt tik svarīgu notikumu... paldies Dievam, māte neļāva man to izdarīt. Es biju ļoti patstāvīga meitene un savām skolas un studiju gaitām, neskatoties uz visām grūtībām, tiku galā bez svešas palīdzības, vecāki un vecākais brālis man skolas gaitās ne vienu reizi nav palīdzējuši ne ar vienu no mājas darbiem, arī uz skolu es gāju patstāvīgi jau no pirmās skolas dienas. Sākumskolas vecumā man patika lasīt grāmatu ar tautas parunām un gudrībām un laikam visatbilstošākā paruna manam sākumsskolas posmam, kura ir raksturīga arī Saturnam, ir "сделал дело – гуляй смело".

Vidusskolā es mācījos labi un aktīvi piedalījos klases un skolas sabiedriskajā dzīvē, toties pusaudžu vecumā vairs nebiju tik ērta un laba visiem apkārtesošajiem, laikam brīžiem biju pat neizturama, jo par savu taisnīgumu cīnījos, visu pasakot taisni un nežēlīgi. Apzinīguma un taisnīguma sajūta nekur nebija pazudusi un es vienmēr centos aizstāvēt savas un citu cilvēku tiesības gan skolā, gan mājās. Nevaru teikt, ka biju drūma un nepriecājos par dzīvi, bet pat pēc vēla tusiņa ar draugiem zināju, ka man jāatgriežas mājās un no rīta es biju spējīga laicīgi aiziet uz skolu, kā arī veiksmīgi uzrakstīt kontroldarbus. Pat visneprātīgajos tusiņos es saglabāju kontroli par sevi. Pusaudžu vecumā un vēlāk man nebija daudz draugu, bet tikai daži labi un uzticami cilvēki, uz kuriem toreiz varēju paļauties.

Es vienmēr biju mērķtiecīga un zināju, kas man dzīvē ir vajadzīgs, tā, piemēram, mani vecāki vēlējās, lai es pēc 9. klases turpinātu mācīties kādā no arodskolām un pēc iespējas ātrāk sāktu strādāt, jo viņi nevēlējās mani uzturēt pārāk ilgi, bet es vēlējos turpināt mācības 10. klasē un man bija ambīcijas aizbraukt prom no mazpilsētas, kur es piedzimu, un mācīties augstskolā Rīgā, kā arī tikt vaļā no vecāku kontroles un dzīvot atsevišķi. Es veiksmīgi realizēju savu plānu un pat dabūju budžeta vietu Stradiņu Universitātē un visus mācību gadus mācījos tik labi, ka saņēmu stipendiju. Tas, protams, prasīja daudz spēka, izturības, sevis ierobežošanu un sava laika organizēšanu. Kursa biedri bieži apbrīnoja manu izturību un atbildības sajūtu. Studiju gados es dzīvoju ar devīzi "kas mūs nenogalinās, padarīs stiprākus" :)

Šobrīd veiksmīgi strādāju savā profesijā un lielu nozīmi pievēršu sava darba kvalitātei un rezultātam.

Personīgajā dzīvē vienmēr tiecos pēc nopietnām attiecībām. Mana 31 gada vecumā man nebija daudz romantisku attiecību, bet tikai dažas ilgstošas attiecības un viena neizdevusies laulība, kura ilga 7 gadus un kuras laikā piedzima meita. Laulību es uztveru ļoti nopietni un līdz pēdējam brīdim biju uzticīga savam vīram un ieguldīju daudz enerģijas laulības pastāvēšanā un grūtību pārvarēšanā, diemžēl mans bijušais vīrs nebija tik godīgs, izturīgs un uzticīgs, ko es viņam nevarēju piedod, un mēs izsķīrāmies. Neskatoties uz sasniegumiem profesionālajā jomā, mans dzīves sapnis ir liela, mīloša un stipra ģimene ar savām tradīcijām, stiprām saitēm un īstām vērtībām.