15.01.2017 19:34

Septītā māja manā dzīvē

Mēs dzīvojam skaistā pasaulē, kurā mums tiek dota iespēja pieredzēt skaistas, sirdij neaptveramas sajūtas! Tā ir pieredze, kura bieži tiek piedzīvota ar kādu kopā, ģimenes locekli, radinieku, draugu vai mūža mīlestību. Kas padara šīs pieredzes un sajūtas īpašas ir tas, kad tu spēj to izjust ar kādu kopā, kad tu redzi un sajūti tieši to pašu, tas ir tas, kas padara šos notikumus brīnumainus un skaistus.

Ir jāmīl sevi un jāmāk izbaudīt pieredzi un bagāto jūtu pasauli arī vienatnē, bet līdzcilvēki, tomēr, padara šo dzīvi skaistāku un pieredzi košāku. Bieži lai arī cik ļoti mēs mīlētu viens otru, cienītu, rūpētos un atbalstītu pienāk brīži, kad šos skaistos laikus nāk sabojāt kāds strīds, domstarpības, nepiekāpība, vai kādas cits uzpūstā ego dramatizētais apstāklis! Šīs aprobežotās sajūtas sāk bojāt savstarpējās attiecības un krāsaino pieredzi, un brīnišķīgās sajūtas sāk pārņemt pelēks tonis. Šādos brīžos mēs neaptveram, cik ļoti tas mūs grauž iekšēji un, kad šīs nesaskaņas nebūt nav nepieciešamas. Caur šīm nesaskaņām, mēs sevi norobežojam no patiesa prieka, dažkārt, aizmirstot, par tūkstoš skaistajiem notikumiem un sajūtām, tām pārliekot pāri savu lepnumu, ego, kādu sliktu vārdu, vai, ne līdz galam izteiktas sajūtas, kuras pastumj mūsu labsajūtu malā.

Jau agrā bērnībā, sapratu savā jūtu līmenī šīs lietas, gluži kā lielākā daļa no mums, tikai, neapzināti mēs par to aizmirstam, neiedomājamies un ļaujamies, tādējādi, sevi aprobežot. Es sapratu, kad palikt dusmīgam pārāk ilgi nav jēgas un ātri piedevu. Lai arī kas būtu noticis, es gandrīz vienmēr spēju saprast otra cilvēka nodomu un sapratu, kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek. Pat, tagad, domājot ko rakstīt, liekas būtu pārāk lepni teikt, kad spēju iekāpt cita cilvēka kurpēs un, tāpēc, man ir bijis vieglāk piedot. Ne, vienmēr, tas bija vienkārši! Un, ne jau, visu laiku es biju cietējs. Bieži vien mans lepnums pārņēma mani, augstprātība aizēnoja acis un mans ego ņēma priekšroku.

Tāpat, kā mani, arī es sāpināju citus, apzināti un neapzināti, bet tiklīdz aptvēru savas kļūdas, kad esmu sevi ierobežojis prieka, ko ieguvu ar šo cilvēku, es atmetu savu lepnumu un atvainojos, lai arī cik muļķīgi vai slikti biju rīkojies, lai arī kāds kauns un nožēla tika justa, centos šiem cilvēkiem sniegt vismaz mazāko ko spēju, savu atvainošanos! Tā palīdzēja atgūt labu pašsajūtu, kā man tā arī otram un ļāva turpināt izjust baudu dzīvē un krāt krāsaino pieredzi, kopā ar līdzcilvēkiem, kuri tāpat kā es, tomēr, arī ir cilvēki. Un nezinu nevienu dzīvē, kam būtu tā veicies, kad viss ceļš tiek pārklāts tik puķītēm. Dzīve ir skaista, visās tās krāsās! Pienāk brīži katra dzīvē, kad mēs to aptveram, un pie tā, arī vajag pieturēties!

Mēness septītajā mājā lauvas zīmē, man kā bērnībā, tā šodien ļauj izjust spēcīgas emocijas, kuru dēļ es spēju saprast cilvēkus, spēju iekāpt viņu kurpēs un dāvā man maigu sirdi, kura piedod, jūt līdz un rūpējas, kā par savu tā par citu labklājību un prieku! Un Venēra, kura atrodas septītajā mājā jaunavas zīmē sniedz man īpašības, kuras ļauj saskatīt cilvēkos skaisto, brīnumaino un ļauj izteikt savas sajūtas vārdos, tēlaini un rūpīgi, tā lai patīk!