12.01.2021 10:45

6. māja manā dzīvē

Domājot par to, ka ir jāuzraksta darbs par kādu no mājām manā dzīvē, mana izvēle nebija viennozīmīga, jo nevarēju izvēlēties starp 11. māju ar Jupiteru Vēzī vai 6. māju ar Saturnu Mežāzī. Abas man tuvas un spēcīgi ietekmē manu dzīvi, tomēr beigu beigās izvēle krita par labu 6. mājai.

Darbs, kalpošana, pienākumi, disciplīna, veselība, diēta – tie ir galvenie 6. mājas izpausmes veidi, tā ir mūsu ikdienas pienākumu sfēra. Šajā mājā mums nav izvēles – ir jādara tas, kas kartē ierakstīts. Un cilvēkiem, kam Saturns ir 6. mājā to pastiprina tādi atslēgas vārdi kā laiks, robežas, atbildība, kārtība, rezultāts, sirdsapziņa. Un kādam bez Saturna 6. mājā vai ar vāju, disharmonisku māju tie liekas biedējoši un galvā ir doma – tfū, labi, ka man šajā mājā nav Saturna, man ir paveicies! Tikai ne cilvēkiem ar harmonisku vai spēcīgu Saturnu 6. mājā. Tiem cilvēkiem tas liekas pašsaprotami, tā ir daļa no viņu būtības un dzīves. Tikai jautājums ir – kā to izmantojam? Pieņemot un paņemot no tā labāko savam labumam, vai visu mūžu mēģinot cīnīties pret to. 

Viljams Hazlits par darbu ir teicis tā: “Jo vairāk mēs darām, jo vairāk mēs varam izdarīt!” Manuprāt, neviens nesapratīs šo teicienu labāk, kā tie, kam 6. mājā uz dzīvi ir apmeties Saturns. Tomēr tas ir arī klupšanas akmens un man un citiem cilvēkiem ar šādu izvietojumu ir jāsaprot un jāiemācās, ka ne vienmēr vajag darīt un izdarīt vairāk! Viss slēpjas balansa atrašanā! 

6. māja manā natālajā kartē nav liela, drīzāk tāda standartizmēra – 28 grādi, bet, manuprāt, spēlē pietiekami lielu lomi. Man 6. māja sākas Mežāža zīmē, bet beidzas Ūdensvīra zīmē. Un 6. mājā atrodas 3 planētas – Saturns Mežāža zīmē un Venēra un Marss Ūdensvīra zīmē. Lai gan pats Saturns atrodas 5. mājā, tomēr ļoti tuvu 6. mājai, tāpēc varētu uzskatīt, ka tas ir piederīgs 6. mājai, kur to vairāk arī izjūtu. Spēcīgākā planēta šajā mājā ir Saturns, jo atrodas savā pārvaldījuma zīmē, kā arī Saturns ir manas dispozīciju ķēdītes centrā un spēlē nozīmīgu lomu manās dzīves motivācijās. Lai gan abas pārējās planētas nav ar tik spēcīgu izvietojumu – Venēra Ūdensvīrā ir draudzīga, bet Marss – nedraudzīgs, tomēr pavisam atmest to ietekmi nevar. Darbā vairāk uzmanības veltīšu Saturna izpausmēm darba jomā, mazāk akcentēšu Venēru ar Marsu un neapskatīšu tēmu par veselību. 

Pirms vairākiem gadiem pie manis “atnāca” atziņa/apskaidrība, ka, lai kā es izvairītos, tomēr viss beigu beigās noved pie tā, ka mans darbs ir saistīts ar cilvēkiem, lai cik dažbrīd, man liekas, ka man riebjas cilvēki, un es nevēlos komunicēt. Tāpat es sapratu, ka man patīk darīt darbu, tad, ja kāds cits uzņemas atbildību un vadību, un man ir tikai jāveic tas, ko man liek. Tā teikt, “kalpot”. Sākot apgūt astroloģiju un specifiskāk tēmu par mājām, es aizvien vairāk sāku saprast, no kurienes tādas sajūtas un atziņas. Papildus Saturnam 6. mājā, man neviena no zodiaka zīmēm neatrodas Uguns stihijā, kas raksturojas ar enerģiju, varu, atbildības uzņemšanos, būšanu centrā, līderismu, ideju radīšanu, vadīšanu. Man šādas īpašības īsti nepiemīt un neizceļas, tāpēc labāk dodu priekšroku tādiem darbiem, kur man vienkārši jāveic darbs nevis jārada pašai idejas un jāvada citi. Un šī atziņa, manuprāt, ir viena no vērtīgākajām, ko esmu sapratusi savā dzīvē. 

Jau skolas laikā, ja to var nosaukt par darbu, es izjutu Saturnu – ar augstu atbildības sajūtu par lietām un izteiktu sirdsapziņu / vainas sajūtu, ja nolēmu “nosačkot” kaut ko – neizdarīt, neuzrakstīt, neaiziet. Es gan nebiju tā paraugskolniece ar visiem 10niekiem un perfekti izpildītiem uzdevumiem, jo ātri vien uzķēru iekšējo sajūtu un zināju, kuros gadījumos man ir jācenšas, jābūt uzcītīgai, jāvelta uzdevumam vairākas stundas, pieslīpējot sīkumus un kuros es varēju “nahaļavu” tikt cauri. Tiesa, tajā laikā es nezināju neko par saviem Saturniem vai Jupiteriem. Tāpat arī airēšanas treniņos – mani pārņēma vainas apziņa, ja neaizgāju uz treniņu, jo man bija jāaiziet vai ja treniņā pacēlu par kilogramu mazāk, vai noskrēju lēnām nekā es varēju iepriekš. Tāda baigā iekšējā graušana. Un man likās, ka pilnīgi visiem ir tik spēcīga vainas sajūta. Liels bija mans pārsteigums, kad jau 20+ gadu vecumā, runājot ar citiem, sapratu, ka viņiem nekā tāda nav. Un man likās – nu kā, nav? Kā tas ir, ka nav? 

Vēl viena saturniskā izpausme un gribas teikt, ka tā arī piederas pie 6ās jeb darba mājas ir tas, ka man kopš bērnības patika piefiksēt, pierakstīt, ierakstīt, atzīmēt. Vēl pavisam mazai esot, kad vēl nemācēju rakstīt, man bija veca rūtiņu klade, kurā ar pildspalvu katrā rūtiņā ievilku ķeksīti, šī nodarbe man lika justies iekšēji labi un sakārtoti varēju to stundām darīt. Vēlāk jau tas pārauga tajā, ka man bija un vēl aizvien ir treniņu dienasgrāmata, kur piefiksēju visu – varu atšķirt jebkura gada jebkuru dienu un apskatīties, ko esmu darījusi – cik kilogramus pacēlusi, cik km noskrējusi, noairējusi vai nopeldējusi, cik treniņu mēnesī, cik gadā utt. Arī šis lika man justies iekšēji labi, likās, ka treniņš nav bijis, ja tas netiek piefiksēts. Pēcāk uzsākot jau darba gaitas, kādus gadus trīs strādāju par metodiķi un tā bija vieta, kur varēju ļaut brīvu vaļu savai šai šķautnei – tabuliņas tādas un šitādas. Tāpat šajā darbā daudzas “papīru” lietas sakārtoju – gan mapēs izveidoju pārskatāmas sistēmas, gan izšķiroju lieko, izveidoju uzskaites tabulas u.c. 

Nākošā saturniskā izpausme, kas manī mājo un ko izjūtu ir darbaholisms – nespēja nedomāt par darbu un tajā pašā laikā uzcītība darba vietā. Jebkurā darba vietā, kur esmu strādājusi – par treneri, skolotāju, viesmīli, virtuves darbinieku, skolotāju, gidu, es visai ātri sevi pierādīju darba devējiem, ka strādāju ātri, precīzi un uz mani var paļauties. Manī veidojās šī sajūta, ka esmu vajadzīga, ka esmu novērtēta un ka daru pareizi. Bet tajā pašā laikā tas noveda pie tā, ka uzņēmos aizvien vairāk darba, piekritu strādāt papildus, palikt ilgāk, atlikt savus brīvdienu plānus un beigu beigās gribot būt laba citu acīs, “iegriezu” pati sevi – nerūpējoties par sevi, nenodrošinot pietiekamu un kvalitatīvu atpūtas laiku. Es ļoti ilgu laiku nevarēju un nemācēju atteikt, pateikt nē, ja man piedāvā vai pajautā darba sakarā samainīties, piekrist papildus pienākumiem, darbiem un pat vēl aizvien mācos teikt “nē”, nolikt sevi un savas vajadzības pirmajā vietā. Tāpat arī aizvien vēl mācos nedomāt par darbu, atslēgt smadzenes. Visgrūtāk man ar to bija tad, kad strādāju par pilna laika skolotāju un bija jāplāno un jāvada stundas, jāveido prezentācijas, mācību materiāli, jālabo ieskaites un paralēli vēl jāraksta e-klase un jākomunicē ar skolēniem. Gandrīz visu pirmo mācību gadu es katru dienu pēc atnākšanas mājās biju ierakusies datorā un papīros, gatavojoties nākošajām stundām, rakstot skolēniem utt. Es pat gultā domāju par to, kā labāk, ko darīt, kā rakstīt. Tas viss mani ļoti grauza iekšpusē – bija sajūta, ka 24/7 strādāju un nekad nepārstāju domāt par skolu. Līdz es pirmā gada beigās ieviesu, ka visas stundas un materiālus gatavoju svētdienā, kad visu dienu tad arī par to domāju un darba dienās tikai sarakstu e-klasi, atbildu skolēniem un no ceturtdienas līdz sestdienai vispār par darbu nedomāju. Ak, cik grūti bija piespiest savu prātu nedomāt par darbu. Manuprāt, šis ir lielisks piemērs 6. mājas Saturniem par darba efektivitātes ieviešanu, lai parūpētos par savu veselo saprātu, fizisko un garīgo pasauli. Arī šobrīd strādājot par treneri, es vienā dienā saplānoju visas nedēļas treniņus, lai man nebūtu katru dienu par to jādomā un nebūtu atkal 24/7 domāšana par darbu. Jo tad domāju, izdomāju un atkal pārdomāju, lai būtu “labāk, perfektāk, pareizāk.” Vēl domājot par šo nespēju nestrādāt un nedomāt par darbu, tikai pēdējos pāris gadus esmu iemācījusies izbaudīt atvaļinājumus. Strādājot ofisā, es savā atvaļinājumā katru dienu gāju uz īsu mirkli uz darbu, lai izdarītu to vai šito, jo likās, ka viņi jau nezinās kur, kas un kā. Un ja negāju uz vietas, tad zvanīju un pārbaudīju e-pastu katru dienu. Un tagad atskatoties, saprotu, ka viņi to arī izmantoja, lai gan varēja paši tikt galā. Tikai nomainoties vadībai, man tika aizliegts atvaļinājuma laikā nākt uz darbu vai kārtot darba lietas un tad arī iemācījos atvēlēt atvaļinājumu sev nevis darbam. Tāpat arī ir bijuši brīži, kad strādāju 2, 3 un pat 4 darba vietās, mājās esot tikai, lai izgulētos. Bet aizvien neesmu līdz galam tikusi galā ar šo, jo šobrīd strādāju nepilna laika darbu un regulāri sekoju līdzi vakancēm un domāju – hmm, kur es vēl varētu piestrādāt? Cerams dzīves laikā iemācīšos aizpildīt vairāk laika veltīt citām lietām nevis strādāšanai divos, trijos darbos. 

Saturns ir tas, kas palīdz saplānot, sakārtot un atbild par to, lai ierastos vienmēr laikā, jo pretējā gadījumā parādīsies jau augstāk minēta vecā labā vainas apziņa. Atkal jau kopš bērnības gan skolā, gan treniņos, gan vēlāk augstskolas un visās darba vietās izjūtu šo Saturna ietekmi – būt laikā, izpildīt darbus laikā. Man ļoti kaitina un uzvelk tas, ja cilvēki kavē, neievēro termiņus un viņiem pat nav nekāda vainas izjūta par to visu. Es labāk piecelšos agrāk, iziešu / izbraukšu agrāk, lai tikai ierastos darbā vai jebkur citur laicīgi un nenokavētu. Tāpat ar darbu veikšanu, ja man ir iedots darbs, tad cenšos to paveikt pēc iespējas ātrāk vai vismaz noteiktajos termiņos. Un ļoti nepatīk strādāt ar kolēģiem, klientiem, kas neievēro šos pašus principus. Es šo iemeslu dēļ varu palikt ļoti neiecietīga. Varbūt pretēji Saturna darbaholismam, bet es ļoti precīzi ievēroju arī darba laika beigas – ja darbs beidzas 16:00, tad precīzi minūti minūtē es beidzu darbu vai ja treniņš ir 1 h, tad tieši precīzi tik arī vadu un atkal rodas neiecietība, ja man ir jāpaliek ilgāk. Tieši tas pats bija arī mācoties augstskolā un skolā, kur man ļoti kaitināja tie skolotāji / pasniedzēji, kas nespēj beigt stundu / lekciju tad, kad pēc laika ieplānots. Kāpēc man ir jātērē savs laiks, ja tu neproti izplānot, ka beidz laicīgi? Šeit nerunāju par tiem izņēmuma gadījumiem, kad minūti ilgāk jāpaliek, lai teikumu pabeigtu vai gadās kādi citi neparedzēti apstākļi, bet ja tas notiek regulāri, katru reizi. 

Saturna ietekmē es sevi arī ļoti kontrolēju un bremzēju, lai neizdarītu vai vēl vairāk, nepateiktu kaut ko stulbu. Saturns “iesēj” manī baigās bailes par to, lai citi nepadomātu, ka es nezinu, neprotu vai esmu neprofesionāla. Un šīs kontrolēšanas un nemitīgās domāšanas dēļ, man bieži vien arī gadās pateikt kaut ko nevietā un pēc tam atkal graužu sevi par to, ka tik stulbi pateicu, ka vajadzēja savādāk. Man ļoti patīk runāt un ikdienas sadzīvē es runāju ļoti daudz un “spilgti” – ar izteicieniem, jokiem utt., bet tikko kā nonāku darba vidē vai starp mazāk pazīstamiem cilvēkiem, tā iestājas “bloks”. Es automātiski sevi kontrolēju un nejūtos tik brīva un man pašai nepatīk tas, ko pasaku, kā izturos. Tāpēc bieži vien izvēlos darba vidē labāk paklusēt, nekā pateikt, ko lieku un ir brīži, kad tas man “iegriež”, jo nepasaku, ko domāju, kā vēlos un tad pati atkal nonāku situācijās, ka daru lietas, kas nepatīk, piekrītu tam, ko nevēlos. 

Lasot aprakstus par Saturnu 6. mājā, man smaidu izsauca teksts: “var būt veci darba kolēģi”, jo savā ziņā taisnība ir. Strādājot ofisā, mana darba vieta bija vienā kabinetā kopā ar vecāko darbinieci – sievieti, kam bija 67 gadi un kas nevienam no vadības nepatika un viņi centās izdomāt visādus veidus kā atlaist un, man uzsākot darba gaitas, noteica – lai tev veicas ar viņu kopā, redzēsim, cik ilgi izturēsi. Sākotnēji es izturējos distancēti, jo nu pēc visiem aprakstiem – nebūs labi. Beigu beigās atradām kopīgu valodu, sadraudzējāmies un viņa bija viena no foršākajām kolēģēm, ar kuru vēl šobrīd satiekoties uz ielas, aprunājamies par to dzīvi. Mani citi kolēģi apbrīnoja par to kā varu viņu izturēt. Arī strādājot skolā, pār mani rūpes uzņēmās viena no vecajām skolotājām, kurai pašai bērnu nebija un tad nu es viņai biju kā meitas vietā. Par ko nevarēju sūdzēties, jo šīs draudzības dēļ, guvu arī labumu sev. 

Nedaudz par Venēras atrašanos 6. mājā. Šī nav pati labākā vieta, kur Venērai atrasties, tomēr nav arī pats sliktākais izvietojums, jo Venēra Ūdensvīrā tomēr ir draudzīga. Cilvēki ar Venēru 6. mājā mīl darbu un mīl darbā – romantiskās un sociālās aktivitātes “griežas” ap darba vidi. Biežāk kā citiem, ir iespējami dienesta romāniņi. Prieks rodas darot citiem labu un parasti strādā sieviešu kolektīvā. Darba vieta parasti ir estētiska, kā arī vēlas harmoniju un labas attiecības darbā. Vispārīgā ziņā patīk kolēģiem, tiek sociāli respektēti, tomēr reizēm var būt pārlieku kritiski – netolerēt rupju vai nepareizu sociālu izturēšanos no citiem, tas nav pieņemams. Lasot šo visu, man gribas teikt – JĀĀĀ, JĀĀĀ, TĀ IR!!! Praktiski katru teikumu es varu sasaistīt ar sevi – gan to, ka mīlu darbu un strādāju daudz, ko jau iepriekš pie Saturna aprakstīju, gan, ka mīlu darbā – agrāk strādāju kopā ar savu nu jau bijušo vīru, kā arī ir bijušas īslaicīgas aizraušanās ar kolēģiem, tā saucamie, dienesta romāni. Strādājot skolā, es biju diendienā sieviešu kolektīvā. Arī tas, ka cenšos uzturēt labas un draudzīgas attiecības ar kolēģiem, kas parasti arī izdodas un reti kad ir bijuši savstarpēji strīdi ar kolēģiem. Vienmēr visiem paliek prātā kā ļoti pozitīva un vienmēr smaidīga un laipna kolēģe. Kā arī tas, ka palieku ļoti neiecietīga, ja kāds no kolēģiem atļaujas izturēties ne pēc pieņemtajiem noteikumiem vai uzvedības normām. Man patīk mana Venēra 6. mājā un tās izpausmes. 

Īsi apskatīšu arī Marsa atrašanos 6. mājā. Marsam šeit, līdzīgi kā Venērai, nav pats ideālākais izvietojums, Marss Ūdensvīrā ir arī nedraudzīgs, tomēr šo var uzskatīt arī par Marsa prieka vietu – var izmantot savu centību un darīt un darīt un darīt. Enerģiju jātērē caur smagu, enerģisku, fizisku darbu. Cilvēkiem ar Marsu 6. mājā darba vietā ir vīrieši, tāpat arī ātri, steidzīgi cilvēki, dzelži. Darba vietā var būt arī karsti, piemēram, virtuvē. Darbs saistīts ar fizisku darbu, ja nē, tad brīvajā laikā dodas uz sporta zāli “cilāt” dzelžus. Sieviešu kartē norāda uz vīriešiem, kuri darbā grib draudzēties. Vēlas izpildīt darbu ļoti labi un tāpēc, ka paši ļoti cenšas, sagaida, ka arī citi darīs tāpat. Marsa prieka vieta – var izmantot savu centību. Kā darbinieki ir ātri un enerģiski un “kāps pa karjeras kāpnēm” uz augstāku pozīciju, tomēr paliekot kāda pakļautībā. Ar Marsu 6. mājā labāki sasniegumi ir strādājot kādam, nevis veidojot savu biznesu un strādājot tikai sev. Arī šeit man gribas skaļi teikt – JĀĀĀĀĀ, TIK ĻOTI ŠO SAPROTU UN PAZĪSTU! Lai gan Marss 6. mājā ir salīdzinoši pretējs Venērai 6. mājā, tomēr es izjūtu sevī šo abu planētu ietekmi. Tāpēc laikam es esmu visu mūžu bijusi tik.. duāla – kad ir gribējies gan to, gan to, kad jūtos gan tā, gan tā. Par darba vietu ar vīriešiem – kad strādāju skolā, kur, protams, kolēģes pamatā bija tikai sievietes, tad, piemēram, audzināmajā klasē man trāpījās 21 puisis un tikai 7 meitenes. Kā arī strādājot par treneri, apkārt vairāk ir kolēģi vīrieši un arī trenēju un pati savulaik trenējos airēšanā – sporta veidā, kur dominējošā skaitā ir puiši. Un vienmēr esmu jutusies labi un iederīgi starp puišiem – man patīk, ka viņi ir vienkārši, bez liekas ņemšanās par visu. Arī tā ir taisnība, ka par vīriešiem, kuri grib draudzēties darba vietā – tādi man apkārt vienmēr ir bijuši. Un tas bija arī viens no greizsirdības pastiprinošajiem apstākļiem iepriekšējās attiecībās, citu vīriešu draudzīgās izpausmes tika uztvertas kā apdraudējums. Par dzelžiem – es esmu izaugusi ar treniņiem trenažieru zālē gan pati trenējoties, gan trenējot citus. Tā ir vieta, kur jutos labi, iederīgi. Un esmu tā, kas trenažieru zālē veic sievietēm netipiskus vingrinājumus un atrodas tajā zāles daļā, kur ir hanteles, stieņi un vīrieši. Un bieži vien saņemu skatienus un tekstus no vīriešiem par to, ka “sievietes parasti tā netrenējas”. Aiziešana uz “dzelžiem” ir tas, kas man liek justies labi un mani uzlādē, man patīk nogurušo muskuļu sajūta. Un jau augstāk, aprakstot Saturnu, es aprakstīju to, ka man patīk strādāt citu pakļautībā, zem citiem, nevis pašai ņemt grožus savās rokās un strādāt sev. Kopumā man gribētos teikt, ka Marsu savā dzīvē es izjūtu diezgan labvēlīgi, pat vēl neko nezinot par tā izvietojumu savā kartē, esmu sapratusi, kas ir tas, kas man jādara un kā jādara. 

Manuprāt, tie darbi vai aktivitātes, ko es esmu darījusi un daru dzīvē, ir ļoti atbilstošas 6. mājas tematikai, tomēr mani nesajūsmina skolotājas vai treneres darbs, tāpēc pārskatāmā nākotnē ir plāns izmācīties farmāciju, kas, manuprāt, ir ļoti atbilstošs darbs ar šādu izvietojumu dzimšanas kartē. Tāpat man savulaik ir galvā bijusi doma par fizioterapijas vai uzturzinātnes studijām. 

6. mājā es “kalpoju”, lai uzlabotu savu karmu 11. mājā, t.i., 6. mājā no 6. mājas, kur atrodas arī Jupiters Vēzī. Un tur man tiek atlīdzināts – es saņemu dzīves dāvanas un cerību piepildījumus. Man skatoties uz savu dzīvi gan realitātē, gan natālajā kartē, gribas teikt, ka no manis daudz prasa, bet tajā pašā laikā man arī tikpat daudz tiek dots. Un es zinu, ka, ja smagāk pastrādāšu, lai izdarītu kaut ko vienu, tas man atvērs 3 citas durvis bez piepūles. Un es tiešām negribētu mainīt savu Saturnu pret jebko citu. Man viņš patīk un gadiem ejot aizvien vairāk saprotu, pieņemu un dzīvoju!