30.12.2022 10:40

Māja manā dzīvē. 1. Māja. Dziesma, ar ko tu sācies...

 

Kad domāju, par kuru māju rakstīt, ilgi nevarēju izšķirties.

Un tad vienā rītā pamodos un zināju, ka tā būs 1. māja. Tas ir visa sākums, visa pamats. Ja gribu sevi saprast, tad jāsāk ar pašu būtību, ar skeletu. Man atnāca sajūta, ka rakstīt par citu māju būtu tas pats, kas veikt kosmētisko remontu istabā, kurā pūst grīdas dēlis, bet nemeklēt pūšanas cēloni un nesalabot to vispirms. Un, kad būs 1. māja izprasta, manā gadījumā arī samīļota, tad visas pārējās mājas nāks klāt. Tas ir tāpat kā celt māju, vispirms pamati, tad sienas, logi, durvis, jumts, siltums, ūdens, dekorācijas - viss ir vajadzīgs, nav nekā lieka, bet bez pamatiem mājas nebūs.

Tad nu, mana 1. māja ir Saturns, ascendents Jaunavā un ziemeļu mezgls.

Cilvēki ar Saturnu 1. mājā piekritīs, ka tas nav pats vieglākais šīs planētas izvietojums, šī nav viegla planēta. Ar šādu izvietojumu cilvēkam nekas nav viegli, un Saturna ietekme ir ļoti spēcīga.

Saturna galvenā iezīme ir lēna kustība, kas nozīmē, ka Saturnam vajag laiku, lai izpildītu uzdevumu, lai nonāktu pie mērķa.

Šis cilvēks tika sagaidīts pasaulē ar bažām, ar bailēm. Dažos gadījumos tas var arī nozīmēt, ka bērns ir bijis negribēts.

Saturns 1. mājā nozīmē, ka bērnība nebija bezrūpīga, ka agri bija jāpieaug, un vecāki to tā kā arī gaidīja no bērna. Tika uzkrauta liela atbildība jau bērnībā, un vecāki bērnu saskatīja kā daļu no ģimenes balsta. Bērnam agri tiek iedota devēja/ nodrošinātāja loma, kas gan emocionāli, gan praktiski bērnam ir smagi. Jo kā gan tu vari būt pieaugušais, ja tu vispirms neesi bijis bērns. Ir ticis “nozagts” viens attīstības posms, nav dota iespēja pieaugt pakāpeniski. Maz draugu bērnībā. Kā saka, Saturns un bezrūpība, jautrība neiet kopā.

Lai parautu vēl vairāk jumtu nost, Saturna 1. mājā bērnu vecākiem ir nereālistiskas gaidas un viņi var būt ļoti stingri un prasīgi pret bērnu. Bērns bieži var justies, ka tiek kritizēts, tiesāts, kā dēļ kļūst par bargu tiesnesi paši pret sevi, ļoti prasīgi pret sevi, arī citiem. Ir zems nepamatots pašnovērtējums.

Dzimšanas kartē Saturns 1. mājā bieži nozīmē trauksmi un pastiprinātu vainas izjūtu, kā arī norāda uz cilvēka bailēm. 1. mājā šīs visas izjūtas ir noslēptas dziļi iekšā.

1.māja norāda, kāda veida enerģiju projicējam uz ārpasauli. Šai gadījumā tā ir auksta, rezervēta, nopietna. Saturns 1. mājā bloķē emociju izrādīšanu. Kā bērns šis cilvēks ir kautrīgs. Bieži ir grūti atbrīvoties un būt spontānam esot sabiedrībā. Kā rezultātā rodas grūtības veidot draudzības un justies citu mīlētam un pieņemtam. Taču labā ziņa ir tā, ka pieaugot tas lēnām uzlabojas un pazūd. Lai būtu vieglāk, ieteicams, lai apkārt ir tādi cilvēki, kas saprot un mīl. Šie atbalsta cilvēki palīdz atslābt un uzziedēt, kā rezultātā vari kļūt par sevis labāko versiju.

Ar Saturnu 1. mājā cilvēkam ir spēcīga neapzināta vēlme un nepieciešamiba būt neatkarīgam jau no bērna kājas, lai neviens nekontrolē. Agri sākt patstāvīgu dzīvi.

Saturns nozīmē robežas un grūtības, sevišķi līdz 30 gadu vecumam to ir pārpārēm. Taču pašapziņa vairojas ar gadiem, un parasti šie cilvēki ir laimīgāki dzīves 2. pusē. Īstenībā, Saturna novietojumā 1. mājā ir arī daudz kā laba, lai gan to ir grūti ieraudzīt, kamēr neesi “izaudzis”. Caur Saturnu cilvēks iemācās pacietību un pašdisciplīnu, iemācās strādāt un nebaidīties no darba. Tas vēlākā dzīvē ļoti noder un padara dzīvi vieglāku.

Ja Saturns ir labvēlīgi izvietots, tad viņš cilvēkam var atnest slavu un labklājību.

1.mājas Saturna cilvēki ir labi organizēti, lielu daļu savas enerģijas iegulda darbā. Noved darbus līdz galam. Viņi ir godīgi un mērķtiecīgi, darbu mīloši, bet jāuzmanās, jo var kļūt par darbaholiķiem, izdegt.

Šie cilvēki ievēros likumu un disciplīnu, taisnību mīloši. Šie cilvēki var būt labi advokāti vai tiesneši. Viņiem ir lieliska spriestspēja par dzīvi, kā arī praktisks un loģisks prāts, kā rezultātā analizē situācijas un attīsta refleksus, lai rīkotos pareizi.

Viņiem ir laba saprašana par to, kas ir labs un kas ir slikts. Pie tam, cilvēks ātri domā un ātri rīkojas dažādās saspringtās situācijās, jo viņiem ir iedota izturība, lai pārvarētu šīs situācijas, kur nepieciešama mentāla un fizisks spēka kombinācija.

Saturna 1. mājas cilvēkiem ir jāidentificē, kas viņiem rada stresu, un jāatrod konstruktīvs veids, kā to mazināt.

Ja Saturns ir 1. mājā, tad šādi cilvēki grib vienkāršu attieksmi attiecībās un mīlestībā. Ir iespējams, ka 1. mājas Saturna cilvēks par partneri izvēlēsies vecāku vai vismaz nobriedušāku un pieredzējušāku cilvēku. Šiem cilvēkiem būs uzticama, stabila, nopietna attieksme pret partneri vai laulībām. Laulības dzīvē ienesīs pienākumus, noteikumus un kārtību, lai attiecības funkcionētu.

Neaspektēts Saturns.

Manā dzimšanas kartē Saturns ir neaspektēts, lai gan saka, ka visas planētas ir aspektētas. Skaitīju grādus, precīzus aspektus neatradu. Un jāsaka godīgi, liela daļa no zemāk aprakstītajām sajūtām diezgan precīzi atsoguļoja manas sajūtas un veidu, kāda es biju dzīves pirmajā daļā.

Ja planēta ir neaspektēta, tas nozīmē, ka tā ir ļoti koncentrēta, spēcīga. Tā netiek atšķaidīta, kontrolēta vai saistīta ar kādu citu planētu. Šī planēta var izpausties nekontrolēti jebkurā virzienā.

Neaspektēta planēta parasti nozīmē, ka ir grūtības integrēties.

Neaspektēta planēta it kā nesavienojas ar pārējo psihi. Tas var atspoguļoties kā izolētības sajūta, saiknes trūkums ar ārējo pasauli un ārējām attiecībām.

Autentiskas Saturna izpausmes.

Neaspektēts Saturns var nozīmēt saiknes, atbalsta trūkumu no tēva puses. To daļēji kompensē ar darba (pienākumu) izpildīšanu vai pašdisciplīnu, lai slēptu nedrošības sajūtu.

Ir trauksmes un nedrošības sajūta ikdienas dzīvē, sevišķi darba jomā, un tas neļauj atšķirt labus piedāvājumus no sliktiem.

Ja Saturns ir neaspektēts, pašaizsardzības mehānisms ir dziļi neapzināts. Dažreiz tas var izpausties kā problēma veselīgu robežu nospraušanā. Bet reizēm arī var nozīmēt, ka aizsardzības mehānisms ir neticami spēcīgs, jo nāk no cilvēka pirmatnējām sajūtām. Ego to nevalda un nekontrolē. Jo, kad kautkas ir tik dziļi neapzināts, tas turpina būt sākotnējā, arhaiskā veidolā.

Neaspektēta Saturna cilvēki ir nobrieduši cilvēki, var būt, ka pat par daudz, jo viņu ceļš jau no pašiem sākumiem ir iemācīties redzēt un atrisināt problēmas pašiem.

Ir tendence ciest no depresīviem periodiem, neticēt saviem spēkiem un iegrimt melanholijas periodos.

Parasti šie cilvēki paši sev uzkrauj atbildības nastu uz pleciem, reizēm pat vairāk nekā spēj panest. Viņiem ir milzīgas bailes izgāzties vai ka viņus var uzskatīt par nekompetentiem.

Parasti izvēlas būt vieni, jo viņiem ir grūtības atvērties vai būt ekstravertiem.

Šiem cilvēkiem ir spēcīgas ambīcijas, un, ja viņi ir nolēmuši ko sasniegt, tad to panāks vienalga, cik augstu vai grūti tas būtu.

Viņi vienmēr centīsies būt stabils atbalsts citiem.

Retrogrāda Saturns.

Retrogrāda planēta nozīmē ne tikai to, ka šīs planētas iezīmes un darbības tiek vērstas uz iekšpasauli, un ka Saturna iezīmes īstenībā tiek it kā apslēptas ārējai pasaulei, bet nozīmē arī kautko, kas tiek pārmantots no iepriekšējās dzīves, kaut kas, kas nav pabeigts. Saturna gadījumā tie ir normas un pienākumi.

Šie cilvēki uztver savus pienākumus nopietni, bet paralēli viņos iekšēji ir sajūta, ka viņi nav pietiekoši labi, ka nav izdarīts pietiekoši labi. Šiem cilvēkiem ir jādod darbs un atbildība, jo tikai caur to viņi iemācīsies un sapratīs, ka patiesībā tiek galā, un tādā veidā ātrāk “izveseļosies”.

Retrogrāda Saturna gadījumā arī ir spēcīga tieksme izolēties no sabiedrības.

Saturna Retrogrāds 1. mājā var iedot finansiālo izaugsmi un iespējas.

 

Jaunava, ascendents.

Jaunava ienāk pasaulē to nopietni vērojot, analizējot, nekāda lielā romantika, nekādas izpriecas – praktiski, racionāli, atbildīgi.

Kad cilvēks ar Jaunavu ascendentā tiek satikts pirmo reizi, atstāj pieklājīga, uzticama, gudra, mierīga, rezervēta cilvēka iespaidu. Viegli iegūst cilvēku uzticību, sevišķi profesionālajā vidē. Taču īstā identitāte ir noslēpta no svešinieku acīm. Un ir pat iespējams, ka izjūt iekšēju trauksmi, kad ir jāsatiekas ar jauniem cilvēkiem. Ļoti izvēlīgi, kurus cilvēkus ielaiž savā dzīvē.

Ir augsti standarti pret sevi un citiem cilvēkiem. Un pāri visam stāv īstums, reālums un praktiskums - nekas mākslīgs, nekāds kičs, nekādu virspusēju sarunu.

Ascendenta Jaunavas cilvēkiem padodas plānošana, vienalga, darbā vai vasaras atpūtas organizēšanā – tiks ņemtas vērā visas detaļas, par visu padomāts. Uz šiem cilvēkiem viennozīmīgi var paļauties. Un tas dara šo cilvēku laimīgu - spēt palīdzēt citiem. Savu pāsnovērtējumu viņi balsta uz to, cik noderīgi var būt otram cilvēkam.

Tai pat laikā šie cilvēki ir kritiski. Pamanīt kļūdas, nepilnības ir dabisks talants, un to spēj pat nepiepūloties. Ir jāuzmanās no sevis un citu pārlieku kritizēšanas, spēt paturēt pie sevis un atcerēties – ka lielākā daļa pamanīto nepilnību (piemēram, nepareizi uzrakstīts vārds, notrūkusi poga kreklam, nesaķemmēti mati utt) ir dzīves sīkums.

Tā kā Jaunavas ir mutabla zīme, tad čilvēkiem ar šo ascendentu ir viegli pielāgoties dzīves situācijām, cilvēkiem.

Cilvēki ar Jaunavu ascendentā demonstrē 6. mājas īpašības, viņu personalitātē ir spēcīgas Merkura iezīmes. Spēcīgi izteiktas intuitīvas zināšanas, ir tādi kā dabīgie dakteri, jo jūt citu cilvēku “slimības”, kā arī saprot savējās. Mācīšanās šos cilvēkus rada laimīgus – vienmēr atvērti jaunām zināšanām, kā arī labprāt dalās un savā veidā “izrāda”savas zināšanas.

Dabīgi dotas lēmumu pieņemšanas spējas. Vieni no spēcīgākajiem praktisku lēmumu pieņēmējiem finanšu jomā. Gudri, analītiski domājoši ar spēcīgi izteiktu atbildības sajūtu.

Jaunavas kopumā ir diezgan intravertas. Un lai gan sākumā var likties, ka Merkūrs ir komunikācijas un atvērta planēta, tad Jaunavas gadījumā to pārvalda nakts Merkūrs, kurš savā veidā slēpjas.

Šos cilvēkus interesē tādas tēmas kā numeroloģija, astroloģija, matemātika, var izvēlēties darboties pārdošanā, mārketingā. Bieži sevi identificē ar savu profesiju, tāpēc iespējams, ka uztrauksies par darba lietām, nedod dievs, darba neesamība. Vēlas patstāvību un drošības sajūtu šajā jomā, jo šie cilvēki ir tā kā saplūduši ar to, darbs ir daļa no viņiem.

 

Ziemeļu mezgls – pūķa galva 1. mājā.

Tā pavisam īsi – šiem cilvēkiem ir jāattīsta sava iudentitāte. Iepriekšējās dzīvēs viņi ir bijuši pārlieku atkarīgi no citiem cilvēkiem un viņu lēmumiem, domāšanas, darbības. Ir jāiemācās izaugt par atsevišķu personu, kam ir savi lēmumi, sava seja, savas domas, sava nostāja, un to drīkst izpaust

 

Tad nu saliekot šo visu kopā ir skaidrs, ka bērnības nebija, ir piedzimis nopietns, nobriedis cilvēks, ar milzīgām darbaspējām, pašdisciplīnu, izzinot gribošs, analītisks, gudrs, praktisks, kritisks perfekcionists, kurš ir askētisks, vienkāršs, godīgs un ar vēlmi palīdzēt, kalpot citiem. Galvenā mācība – nepārdegt, nepārpūlēties, nekritizēt, nebūt parmērīgam perfekcionistam, nevainot bērnību, turpināt strādāt, pielietot savu dabīgo intuīciju, spriestspēju, analītiskumu, prasmi izdarīt darbus līdz galam. Iemācīties atvērties, uzticēties, iemīlēt sevi. Būt pašam.

 

Labi, ka man jau ir pāri pa 40 gadiem, pirms 10 gadiem es runātu citādāk.

Iz manas dzīves...

1. Pieaugu ļoti agri – 10 gados. Es kļuvu par mājas saimnieci, jo mamma ilgu laiku pavadīja slimnīcās ar mazo māsiņu. Un tad tētis aizbrauca strādāt uz ārzemēm, un mēs palikām 4 bērni ar mammu. Un lai arī es nebiju vecākais bērns, es kļuvu par vecāko māsu visiem. Uz mani bija liela atbildība, sākot ar visiem mājas un dārza darbiem, ēst taisīšanu, uz veikalu iešanu utt, utt, utt. Daudz darīju, bet nezināju, ka var arī savādāk, jo mamma bija viena ar mums. Nebija naudas, Latvija tikko kļuva neatkarīga. Likās, kuram tad tai laikā bija viegli.

 

2. Bērnībā mana bērnība bija vasarā, kad aizbraucu pie vecmāmiņas uz laukiem. Tur es varēju būt bērns. Lai arī bija darbiņi, kas bija jāizdara, es varēju ļoti daudz spēlēties, būt kopā ar citiem pagalma bērniem. Varēju visu dienu lasīt grāmatu, ja gribēju. Man tika taisītas pankūkas ar svaigām zemenēm vai ceptas maizītes ar cukuru. Un ja to visu vēl pasniedz gultā – nu kur vēl labāk. Manī ir liels mīļums pret vecmammu, viņa bija mana patversme.

Atceros, un vecmamma man arī atgādināja, ka es maziņa būdama ļoti, ļoti gribēju, lai vecmamma man pasaka, ka es emsu viņai vismīļākā no visiem mazbērniem. Cik man tas bija svarīgi! Man tiešām bija svarīgi ko tādu dzirdēt, ka esmu mīļa, ka mani mīl.

 

3. Bērnībā un pusaudžu gados es jutos kā outsaidere, nesaprasta, neiederīga nekur, nevienā sistēmā, bet tomēr sekoju. Reizēm sacēlos. Reizēm.

Bija milzīgs konflikts ar ārējo koptēlu un iespaidu, ko radīju, pret to, kā es īstenībā jutos. Milzīga pretrunu, iekšeja konflikta sajūta. Bija diezgan pasmagi. Es pati nesapratu, kas man patīk, ko es gribu, kurp es eju, ko man vajag. Tāda neizskaidrojama smaguma sajūta (ko, īstenībā, vēl joprojām ļoti dzīvi sajūtu, kad atceros, kā tas bija).

Man bija maz draugu/cilvēku, kam es patiešām atvēros un uzticējos tā no visas sirds.

Un tai pat laikā – klases līdere, basketbola komanda vadošā spēlētāja (es paglābos basketbolā), dejoju arī tautas dejas. Mani uzskatīja par populāru. Labi mācījos. Bet man bija sajūta, ka es mēģinu pierādīt, ka esmu laba, ka esmu redzama, ka esmu forša. Visulaiku kautkāda vainas sajūta, nepilnvērtības sajūta, zems pašnovērtējums. Bija domas gan par to, ka esmu neglīta (speciāla iemesla nebija, gluži otrādi, no 15 gadiem man bija uzmanības apliecinājumi no puišiem), bija domas par pašnāvību (paldies dievam, pat nobijos no tām domām, taču sajūta, ka nevienu jau tas neuztrauks, mani apmeklēja). Un līdz kādiem 14 gadiem reizēm iedomājos, ka esmu adoptēta. Pati sevi mēģināju apsaukt par savām domām, jo mamma pret mums visiem izturējās vienādi, pat pretēji - viņai bija sarežģītas attiecības ar manu brāli). Kautkas ar tēvu saistīts, man teica... psihoterapijā būs iemesls pašķetināt.

 

4. Mamma man bija stingrāka par tēti. Tētis it kā plūda – balsi nepacēla, bet arī neko nevarēja no viņa saprast. Un es ārkārtīgi meklēju viņa atzinību. Taču tās nebija. Es biju uzcēlusi tēti diezgan uz podesta, viņš bija labais... Njā... Tagad ar šīs dienas zināšanām es teiktu citādi. Bet tad es biju bērns. Un turējos no mammas pa gabalu, nedod dievs viņu sadusmot vai pateikt, ka garlaicīgi, pie darba pieliks. Bija bail no mammas. Taču, 16 gados tas mainījās, es jutu viņā, ka viņa saprot mani, saprot pusaudžus, varam runāt.

 

5. Ja ko iesāc, tad pabeidz. Ja dari, tad dari labi un kārtīgi nevis ķepu ļepu. No manis to prasīja jaukad biju maziņa. Jebko, ko kā bērns darīju, bija jāizdara kārtīg. Mamma bija ļoti stingra šai ziņā, nekādas atlaides.

Un es pati arī. Spēlēju basketbolu. Diezgan labi man izdevās (atkāpe, marss ūdensvīrā). Un nesapratu – nu kā tā var, nākt uz treniņiem, uz spēlēm, un neatdod sevi visu. Es ļoti burtiski uztvēru, kad trenere teica – bumbai ir zelta vērtība, par katru centimetru ir jācīnās. Es biju prasīga pret sevi un arī pret komandas biedrenēm. Reizēm man teica, beidz komandēt! Bet kā var neskriet, necīnities!?! Nu, ko tad tu te nāc!!! Šobrīd caur meitu redzu, ka viņai labāk novēlu izbaudīt to basketbola auru, man svarīgi, lai viņai patiktu basketbols, ka tā disciplīna, rēķināšanās ar citiem drīkst nākt arī vieglāk, ne tik nopietni).

 

6. Es agri aizgāju no mājām, 18 gados – gribēju būt neatkarīga, dzīvot pati, pati būt noteicēja pār savu dzīvi. Man bija saasināta reakcija uz jebkuru cilvēku un jebko, kas mēģina mani kontrolēt vai ielikt rāmjos. Sāku strādāt uzreiz, lai nebūtu jāprasa nauda no mammas, paralēli mācījos, un tā līdz 25 gadu vecumam. Tai laikā man tas likās ļoti normāli, nu kā var gribēt palikt mājās! Man galvenais bija brīvība un lai neviens nekontrolē.

 

7. Man universitātē mīļākais priekšmets bija optimizācijas teorija. Ķēru kaifu! Man likās, ka visu dzīvi tā vajag optimizēt. Strukturēt, salikt dienu, sarakstīt darāmos darbus – lai varētu izanalizēt prioritātes, lai saliktu darāmo darbu secību bez liekas, nevajadzīgas kustības pa vidu.

Nepatīk, ja citu cilvēku dēļ man no šī saraksta ir jāizņem kāda lieta, jo netiek ievēroti norunātie laiki. Man laiks ir liela vērtība. Nepatīk, ja aizmirstu kādu lietu no šī saraksta. Agrāk pārdzīvoju, jutos vainīga, nu kā es varēju aizmirst – liela stingrība un augstas prasības pašai pret sevi, reizēm pret sevi prasīgāka kā pret citiem. Reizēm naktī modos un galva uzreiz kā pulkstenis strādāja - domāja par darāmajām lietām. Esmu nakts vidū rakstījusi pati sev zīmītes ar darbiem, ko nakts vidū atcerējos.

No vienas puses, prefekti - ar tādu kā es var kalnus kopā gāzt, visu varu, viss saorganizēts, saplānots, par visu padomāts. Ļoti daudz var paspēt un izdarīt, ja tikai grib un piemīt plānošanas spējas. Bet, kas tiek patērēts - nervu šūnas neatjaunojas, konstants stress, vainas sajūta, nespēja atslābt. Pāris reižu uz izdegšanas robežas (jā, arī antidepresantus man izrakstīja, paldies dievam, ka jau tai laikā biju atklājusi skriešanu un kalnus. Aizgāju mežā, kā saka, un pati savedu sevi kārtībā.)

Kā? Tad, kad ūdens smeļas mutē, tad bija jāmaina rīcība, jāmaina virziens.

Manas “zāles”:

• apzināti apsēsties un vērties tālumā bez mērķa, skaitīt mākoņus, saskatīt ziedlapiņas, vērot putnus. Būt klātesošai.

• Spēt izsvītrot vienu lietu no darāmo darbu saraksta un pārcelt uz citu dienu, un saprast, ka nekas slikts nenotika, nekas nemainījās pasaulē, bet es paspēju bez stresa visas pārējās lietas.

• Apzināti izturēties pret sevi mīļāk, saudzīgāk, smaidīgāk. Iemācīties mīlēt sevi.

• Eju daudz dabā, ļoti daudz. Tiesa gan, jūtu nepieciešamību, ka fiziski ir grūtība nevis vienkārši viegla pastaiga. Tad prāts ātrāk atslēdzas un pieslēdzas tagadnei.

 

8. Man bija 27 gadi, kad es aizbraucu dzīvot uz citu valsti, nomainīju absolūti visu – darbu, vidi, mājas, partneri. Kad man bija 29 gadi, man piedzima dēls, un 30 gados es vēlreiz nomainīju valsti. Un šo es uzskatu kā brīdi, kad man sāka mainīties lietas uz pozitīvo pusi. Un tieši iekšējās sajūtās par dzīvi. Ļoti lēnām, it kā nemanāmi, bet es lēnām iemācījos atslābināties, relaksēties, ka nevaru visu kontrolēt, ka ir nepieciešams atslēgties no dzīves riteņa, ka visi darbi nav jāizdara veinā dienā, ka es organiski sāku sevi sajust un sevi pieņemt. Ka sajutos, ka esmu īstajā vietā. Atklāju kalnus, daudz eju viena skriet, man ta sir pat nepieciešams, bet šobrīd esmu sparatusi, ka izvēlos vienatni un nevis vientulību.

 

9. Man bieži teica, ka pirmais iespaids par mani ir pavisam cits, un, kad atklāj, kāda patiesībā esmu, ir kā divas dažādas personas. Pirmais iespaids – rezervēta, atturīga, gudrīte. Jaunībā teica, ka izskatos vai nu nopietna vai iedomīga. Taču tas var būt arī tāpēc, ka kamēr nejutu, ka varu uzticēties cilvēkam, savā iekšpasaulē neielaižu.

 

10. Man ir svarīgs izskats, fiziskā forma, vispirms sevī, bet arī no partnera to tā kā sagaidu, ka uzturēs sevi formā. Es regulāri fiziski izkustos, Ēšanas paradumi ir diezgan veselīgi, sekoju līdzi svaram kautgan garšo arī vīns un kūkas. Bet, ja varu izvēlēties, tad būs sarkanvīns un vegānās kūkas, veselīgāk taču ???? Mana mantra, šodienas dzīvesveids ir ieguldījums nākotnē, ieguldījums kvalitatīvākam vecumdienām.

 

11. Ģērbšanās stils. Nekas nav nejauši. Viss ir iepriekš izdomāts līdz pēdējai detaļai, kas ar ko tiks vilkts kopā. Pat ejot skriet. Tā nav sekošana modei, drīzāk, lai kopskats būtu klasiski izsmalcināts. Man tiešām ir uzskats, labāk mazāk drēbju, bet lai ir kvalitatīvi. Noteikti izvēlēšos dabiskus materiālus, klasiskus griezumus, klasiskas augstpapēžu kurpes, nekādus kruzuļus krizuļus, kas jauc koptēlu. Tās nebūs spilgtas krāsas, ja nu vienīgi kāds akcents, bet no krāsām kopumā nebaidos – ir visa varavīksne skapī. Tas gan, jāpiestāv vai nu acīm, vai matu krāsai ????

 

12. Diezgan ilgu laiku es jutu, ka mana attieksme pret dzīvi ir ļoti racionāla, loģiska, ar skeptisma piegaršu , mazliet pesimistiska, nepieciešamība pēc kontroles pār savu dzīvi, drošības sajūta, kas izpaudās bailēs būt finansiāli atkarīgai.

Taču pēc 30 gadu vecuma es aizvien vairāk redzu saules krāsu, prieku, labo, pozitīvo.

Un tad pie manis atnāca Pieņemšana. Cik tā ir svarīga! Saturnam vēl jo vairāk. Pieņemt, nevis sodīt, nosodīt, vainot citus, apvainoties, dusmoties, ielikties upura lomā. Caur Pieņemšanu tik daudz durvis atvērās, tik daudz kas tika saprasts! Arī laika ritējuma nozīme. Cik svarīgi ir būt saskaņā ar to, ko dzīve piedāvā. Nevis padevīgi, akli sekot, bet būt saskaņā ar to, kāds darbiņš, kāds uzdevums ir ticis iedots šai dzīvē.

 

Varbūt jocīgi skanēs, bet esmu nonākusi līdz vecumam, kurā man mans Saturns patīk, es viņam daudz par ko esmu pateicīga. Mans progress, man vērtību sistēma bez viņa nebūtu iedomājama.

Ar šodienas pieredzi es galīgi neuzskatu, ka man būtu tikušas tās smagākās mācību stundas dzīvē. Tās, kuras līdz šim brīdim esmu spējusi apzināt, caur kurām esmu gājusi cauri, ar kurām esmu strādājusi, tās mācību stundas man ir palīdzējušas tikt tur, kur šobrīd esmu, būt tam, kas esmu – būt lielākā saskaņā ar sevi, vairāk ļauties, apzināti mēģināt nekontrolēt to, kas nemaz nav manā “pārvaldībā”. Uzticēties citiem, ļauties plūsmai. Un redzēt gaišo, vairāk smaidīt.

Būt pateicībā par to, ko esmu piedzīvojusi. Jo tas viss man ir licis rosīties, kustēties gan fiziski, gan garīgi. Būt dzīvai, meklēt un augt. Nenosodīt pašai sevi. Mazāk kritizēt, nebūt perfekcionistei. Mazāk baidīties. Atlaist bailes, ka kāds varētu apdraudēt manu neatkarību (o jā, šis vēl joprojām ir procesā). Ļaut, ka mani mīl un mīllēt pašai no sirds, bez bailēm. Nejusties vainīgai par to, kas un kāda esmu. Mazāk izpatikt, bet spēt pateikt, ja esmu pret kautko vai nevēlos, vai nevaru kautko izdarīt. Būt saudzīgākai pret sevi, mīļākai. Uzticēties cilvēkiem, dalīties, nenorobežoties. Un ka vēlmei, nepieciešamībai pēc neatkarības un vienatnes devas nav jabūt ar vienādības zīmi vientulībai.

Jā, šo visu augstākminēto saucu par darbu, no šī vārda nebaidos, tas ir kā es dzirdu, dzīvoju un saprotu. Taču tai pat laikā nepiešķiru tam lielāku vērtību nekā ir nepieciešams.

Nē, es nemainos par citu cilvēku, es neklausu svešas mācības un nekļūstu par cilvēku, kam man nav jākļūst. Es vienkārši apgūstu to, kas manī ir. Es attīstos, es atveros, es jūtu, ka tas ir mans iekšējais potenciāls un savā ziņā no manis Saturns pat gaida – audz! Un ar katru pakāpienu, ko speru augšup, es spēju nostāties arī pretī neērtiem tematiem, nepatīkamajām mācību stundām, nostāties pret savām bailēm. Ne jau vienā dienā, ne jau vienā gadā. Laiks.