05.01.2017 18:14

Kā Dvīņiem mirklis mūžu iztukšo...

Vējš nāk un paklaudzina rūti:

- Tu mani negaidīji? Nē?

Tu allaž citu...

- Jā. Un grūti

Ar tādu sirdi pasaulē.

Gan sapratīsi, skumjš un svaidīgs, 

Kā mirklis mūžu iztukšo,

Kā ir – to allaž citu gaidīt                                                                       

Un nesagaidīt it neko.

Un, ja es tevi gaidījusi,

Tu aizdimdini ābolus

Uz tālu, gluži citu pusi –

Un atkal manā dārzā kluss.

Līdz tramīgi no puķes kāta

Bēg rasas lāse zālājā.

Nākvējš.

Es nenāku pieprāta.

- Tu atkal citu gaidi?

- Jā.

Vizma Belševica (30.05.1931) „Zem Dvīņu zīmes”.

 

Izlasot minētās Vizmas Belševicas rindas par Dvīņu zīmes skarto cilvēku iekšpasauli, nevaru nepiekrist, sajūtas ir līdzīgas – netveramas, kolorītas, mirkļu spraigi nomainošas, virspusējas, īslaicīgas, tramīgas, pat neirotiskas. Mirklis ir spilgts, asām izjūtām un iespaidiem piepildīts, taču gaistošs, atstājot aiz sevis viegluma, konkrētības un stabilitātes disbalansu. Tieši Dvīņi visātrāk izslīd „no rokām”, jo viņus vada impulsi, bet nevada piederības sajūta. Arī iepriekš minētās latviešu dzejnieces tulkotajā britu rakstnieces Pamelas Lindones Treversas darbā par brīnumaino aukli Mēriju Popinsu viens no gaidu katalizatoriem bija vējš, kas ļauj nomainīties mirkļiem, iedvesmai un plāniem. Bet nenoliedzami Mērija Popinsa ārēji ir visuvarošs, intelektuāli gudrs, vitāls tēls. 

Tāpat kā Dvīņu zīme ir pāris, tāpat cilvēka ķermenī ir vairāki orgānu pāri, tai skaitā arī rokas ir divas. Tās simbolizē saikni starp cilvēkiem. Roku iespējas ir saistītas ar smadzeņu iespējām. Rokām ir ļoti svarīga loma cilvēka prāta attīstībā. Rokas ir starpnieki. Kā kaut kas atsevišķs tās spēj izpausties un radīt visdažādākos veidos no žestu izmantošanas saskarsmē līdz visdaudzveidīgāko instrumentu izgatavošanai un apguvei. Bet visbiežāk Dvīņi ar fizisku roku darbu nav saistīti, jo izvēlas intelektuāļu, tirgotāju, ar izglītības kompetencēm nozīmīgu darbu, parasti esot sabiedrībā, lai saskarsme ar cilvēkiem vairotu viņos pašvērtējuma sajūtu.

Viņi ir mūžam garā jauneklīgi, bet domās tomēr radot mērķu struktūras, kuras ieviest pēc tam dzīvē. Vēl viena no raksturīgajām Dvīņu iezīmēm ir vēlme pārkāpt robežas, uzturēt „interesantumu”, kas rada iespaidu, ka Dvīņi savā attīstībā nereti palikuši pubertātes stadijā, apkārtējiem raidot signālus, ka līdz briedumam vēl kāds mirklis jāpagaida. Laiks ir sadalīts mozaīku gabaliņos.

Dvīņi ir dualitātes simbols – bieži vien viens no viņiem ir Dieva dēls, bet otra tēvs ir parasts zemes cilvēks. Tādi ir arī Dvīņu zvaigznāja vārda nesēji Kastors un Polluks. Komunikablitāte, pļāpīgums, baumas, ziņkārība, sarkastiskums – augstais un zemais vienmēr iet līdz ar Dvīni. Viņam tas ir pašapliecināšanās un spēka demonstrēšanas veids, taču šeit, protams, runa ir par intelekta, nevis fiziskā spēka daudzumu un kvalitāti.

Tieši intelekta pārsvars pār instinktiem nosaka Dvīņu biežākās izvēles, zināmā mērā vīrišķas (iņ) vērtību prioritātes, cilvēka būtības pārsvaru pār dzimumu. Vispirms Dvīnis aizstāvēs cilvēka primārās vajadzības, tad tikai pievienosies sabiedrības viedoklim par dzimumu līdztiesību, genderismu jeb homofobijas izpausmēm.

Sakarā ar Dvīņu aktīvi intelektuālo vitalitāti, tieksmi uz informācijas sintēzi, kas viņiem rada apmierinājuma sajūtu, bieži rodas pārslodze vai fizisku aktivitāšu nepietiekamība. Tas veicina visdažādāko nenovadīto emociju uzkrāšanu ķermenī, raibu slimību klāsta uzkrāšanos ķermenī. Tam par iemeslu bieži vien ir garīga vai psiholoģiska pārslodze, neliela seksuālā tieksme, pat bailes no seksualitātes, prieka, visdažādāko baudas izjūtu ignorēšana, ja vien šīs baudas nestimulē domāšanas procesus.

Dvīņi ir mutablā zīme, kas simbolizē pāreju no vienas sezonas otrā, piedevām jaunās gada sezonas pirmajā ceturtdaļā, kad dabā norisinās spilgti attīstības procesi un viss norisinās ātri. Parasti spēki šajā periodā kļūst vājāki, par ko patiesībā tiek aizmirsts, jo notikumi liek ignorēt pašsajūtu. Pārejas stāvoklis ir nestabils, taču pasauli nenovēršami un neatgriezeniski izmainošs, kas ne vienmēr uztur spēkā harmonisku raksturu. Pēc Dvīņu laika radītām izmaiņām nav iespējams tikt atpakaļ, neko vairs nevar atjaunot. Ir notikušas pārāk lielas, straujas izmaiņas.

Paši Dvīņi lēmumus pārdomā, bet rīkojoties dara visu veikli un ar pārliecību. Nākotne nav mājās, bet ārpasaulē, būtība – mācīties no svešajiem, veidojot sociālo apmaiņu – civilizāciju.

Nereti Dvīņi mēdz šokēt apkārtējos ar savu nesaudzīgo atklātību un informācijas nevainīgu izskaistināšanu nereti ar demagoģijas paņēmieniem, par to daudz nesatraucoties, jo mēdz pasauli uztvert viegli, nevainīgi, pašpārliecināti, ja vien nenokļūst kādā depresijas izraisītā dzīves mirklī. Uz neilgu laiku, protams, kamēr nomainās vējš.