12.01.2021 11:55

Uguns

Es kā uguns piedzimstot, pēc mammas teiktā, biju omulīgs zīdainis ar sārti apaļīgiem vaidziņiem un labiem miega paradumiem. Ērts bērniņš – paguļ, paēd, paspēlējas, un cikls sākas no jauna. Augot jau diezgan agrīni mamma mani sāka dēvēt par “dīdiju”. Daudz kustējos un dīdījos, nevarot nosēdēt viena vietā. /AKTIVITĀTE/

Uzsākot bērnu dārza gaitas dīdība auga plašumā, bet plašumā arī auga mana izpratne par savu ģimeni, attiecībām, draudzību, emocijām. Līdz gadiem ritot uz priekšu sajūtu un ieraugu nepareizu ģimenes modeli, kas nav balstīts uz cieņpilnu attieksmi. Protams, tad to nedēvēju šādiem vārdiem, drīzāk izdzīvoju to caur raudāšanu, baiļu sajūtu, iekšēju diskomfortu un pastiprinātu dīdīšanos. /EMOCIJAS/

Dzīvei ejot uz priekšu, netipiski klusi, mierīgi un apslāpēti ieripoju sākumskolas gaitās, kur, augot apziņai, izpratnei par pareizām un nepareizām lietām, saprotu, ka manas mammas un tēta attiecības īsti par “riktīgām” nevar dēvēt. Diezgan ilgi ģimenē valdīja asi strīdi, kam sekoja asas rīcības pret mammu, tētim esot reibumā. Kopā ar brāli guļot apzināti mammai uz kājām, lai tēvs neizvelk mammu no gultas un nesāk darīt ko ļaunāku – tā mēs mēdzām pavadīt savas naktis. Šādam uzvedības modelim turpinoties, reiz neizturēju. Iededzu savu uguns kausu, kura mērs bija pilns. Pateicu tētim, ko domāju par situāciju, kurā atrodos, un izsaucu policiju. Notikums arī mammai iededza dzirksteli, mamma sasparojas un saprata, ka bērni tomēr redz, jūt un saprot, kas notiek, un tā iesākās pārmaiņu laiks. /PĀRVEIDE – VECĀ SADEDZINĀŠANA, VULKĀNS/

Pamatskolas laiks – plaukstošu dzirksteļu laiks, beidzot savu apdzēsto un klusējošo uguni sāku audzēt, sāku iesaistīties daudz ne dažādās nodarbībās – dziedāšana, ādas apstrādes pulciņi, keramikas pulciņi, volejbola treniņi, rokas bumbas treniņi, klavieres – viss pēc kārtas un uz riņķi. Priecīgi un dīdīgi visur metos iekšā, līdz beidzot atradu visdīdīgāko nodarbi – dejošanu. Dejošana mani pārņēma un apņēma no visiem stūriem un malām. Agrīni jau pati saku domāt savas kompozīcijas un piedāvāt tās trenerei, kas arī pieņēma manas idejas un kompozīcijas, kuras tālāk es arī mācīju savām vienaudzēm. Protams, ar to man nebija gana, pieteicos arī karsējmeiteņu komandai, kas dejoja “time out” laikā profesionālai basketbola komandai, labākais lēmums, kas manā dzīvē iedeva daudz iespējas, kontaktus un pašapziņu, ka manī ir spēks. /RADOŠUMS, IDEJA, DROSME, INICIATĪVA, CENTRS/

Vidusskolā uguns turpināja plaukt, arī karsējmeiteņu komandā trenere man uzticējās un ļāva izpausties ar savām idejām, šo laiku atceros pārpildītu ar kustību, ambīcijām, iekšēju izaugsmi un ticību nākotnē. Strauji tuvojas vidusskolas nobeigums, jādomā, ko darīt, kurp iet… grūts lēmums. Līdz vienu dienu basketbola spēlē dejojot, saprotu, ka gribu būt sporta komandas fizioterapeits, gluži kā tajā laikā, darbībā un kustībā esošā fizioterapeite. /GRIBA, SPĒKS, PROCESS, KARSTUMS/

Domāts – darīts, sāku studēt fizioterapiju Sporta Akadēmijā, paralēli, protams, turpinot kustību savā deju sfēra, bet šoreiz jau basketbola komandas “VEF” krāsās. Studiju gadi bija interesanti un aizraujoši, sasniedzot ceturto studiju gadu man klēpī “ieveļas” mans sapņu darbs Liepājas basketbola komandā. Steigā starp mācībām Rīga un darbu Liepājā aizrit pēdējais studiju gads. Kam pēcāk seko vasaras karstākais piedāvājums, būt par fizioterapeitu Latvijas valstsvienības U-16 komandai, izaicinājums tika pieņemts un paveikts. /GRIBASSPĒKS, DROSME, AKTIVITĀTE, KARSTUMS/

Divus gadus darbojoties profesionālajā sportā manu uguni apslāpē fakts, ka sportists tiek uzskatīts kā lieta un īpašums, pazūd cilvēcība un vienīgais mērķis ir uzvara. Ar šo sajūtu kļuva arvien grūtāk un grūtāk sadzīvot, līdz jūtu, ka izsīkst prieks, un sākas izdegšana, meklējot gaismu un skābekli, klēpī ieveļas nākama dāvana, jauns darba piedāvājums, kuru arī tūlīt steidzos apstiprināt. Darbojoties vairāk profilaktiskos nolūkos ar cilvēkiem, saprotu, ka man ir pārāk vienmuļi, garlaicīgi un neizaicinoši. Mani nepamet sajūta, ka jābūt kam lielākam… Turpinot savu divu gadu ciklu kā kardinālai zīmei pienākas – visums man klēpī iemet jaunu darba piedāvājumu, kuru, protams, arī tūlītēji steidzos pieņemt. Notika atgriešanās pie mana sākuma punkta, tikai šoreiz, visoptimalākajā formā. Ir lieliska sajūta palīdzēt cilvēkiem pēc traumas atgriezties ikdienā/sportā, iedvest ticību un sparu, spēku. /SIRDS, LAIME, DZĪVESPRIEKS, UGUŅOSANA/

Darbojoties savā darba sfērā, aizvien vairāk top skaidrs, ka cilvēkā ir kas vairāk par fizisko ķermeni. Brīžos, kad pacients nāk pie manis ar fiziskām sāpēm, rodas secinājums, ka ne vienmēr tās rodas no fiziska iemesla, bieži vien pacientam fiziski tiešām sāp no neizsāpētām emocijām un situācijām. Tāpēc vēl joprojām mani nepamet sajūta, ka dzīvē ir jābūt kam lielākam un nozīmīgākam. Mana vēlme palīdzēt cilvēkam un cilvēcei paliek tikai lielāka un lielāka. /SAULE, GAISMA, GARĪGUMS/

UGUNS RAKSTUROJOŠI APZĪMEJUMI -|Centrs | Aktivitāte | Radošums | Drosme | Griba | Gribasspēks | Spēks | Process |Vizualizēšana | Ideja | Lepnums | Pārliecība | Emocijas | Iniciatīva | Pārveide, vecā sadedzināšana | Garīgums | Gaisma | Karstums | Vasara | Dienvidi | Dienas vidus| Saule | Sirds | Laime | Dzīvesprieks | Uguņošana | Vulkāns