12.01.2021 11:29

Manas dzīves 5. māja – jautrība, prieks un laime

Manas 5. mājas iemītnieki, kas veido manu dzīves priecīgo daļu ir Mēness, Jupiters un Neptūns Strēlnieka zīmē. Bērni, bērni, bērni, tas ir tas, ko Mēness man sarūpējis vienmēr un visur, lai valdītu līksme un smieklu čalas, kas liek smaidīt. Te valda mīlestība dodot un ņemot. Jau no mazotnes man bij savi leļļu bērni, un to bija daudz. Tās tika īpaši mīlētas un lolotas. Es biju burvīga leļļu mamma. Katrai lellītei bij savs vārds. Tām tika šūts un darināts, kur tika piesaistīta sava mamma, kas nekad neatteica uzdarināt kādu jaunu tērpu manām modelēm. Katru dienu pagalmā ar draudzenēm klājām segas un taisījām leļļu mājas. Reiz vizināju savu vienu no greznākajām lellēm – sarkangalvīti, kāds kaimiņu mazais puisis palūdza pavizināt lelli un kā nepraša to iegāza visdziļākajā peļķē. Kādu es sacēlu traci un kliedzu ka visa pagasta ļaudis saskrēja ar manu mammu priekšgalā. Mana skaistā lelle bija dubļos, bet mazais Paulis tik brīnījās, jo ne jau tīšām to lelli tur gāza. Bet tik ļoti es tās mīlēju un saudzēju. Kad ciemos brauca radu bērni, es savas mantas vienmēr slēpu mammas skapī, jo tur neviens netika klāt un tās bija pasargātas. Neslēpšu, bet lelles mīļas man bij līdz pat 8. klasei. Skolas vecumā, jau manā pieskatīšanā parādījās reāli bērniņi. Kaimiņi man jau no 10 gadu vecuma atstāja pieskatīt savus mazos bērnus. Es tos vienmēr auklēju ar prieku, man tā patika šie mazuļi. Un jau skolas vecumā man bij skaidrs, ka vēlos būt pedagogs. Ko es arī īstenoju un ieguvu bērnudārza audzinātājas diplomu. Un tad manā dzīvē atkal ienāca bērni, bet nu jau citā līmenī. Manā pārraudzībā katru dienu bija vismaz 25 mazuļi, kam biju gan skolotājs, gan draugs, gan mamma, jo daudzi tika atstāti uz nedēļu. Vienmēr šajā darbā ir bijis vajadzīgs radošums, sapratne, prieks dāvāt un prieks saņemt. Tad nu te jāsaka, ka vieglu komunikāciju gan ar vecākiem, gan bērniem, radošumu, aktivitāti, dzīvīgu prātu man dod Mēness un Merkura trigons. Un tā 10 gadus es nostrādāju šajā profesijā. Pa šo laiku pasaulē ieradās arī mani ķipari ar 1,5 gadu starpību – meita un dēls. Un nu jau šī mīlestība vairāk tika dota saviem mīļajiem. Jau 16 gadu vecumā mani šaustīja domas, vai man būs bērni? Un ko darīšu, ja nu nebūs? Man tas bija dzīvē pats svarīgākais. Un es tika aplaimota ar šo bezgalīgo laimi. Es vienmēr lepojos ar katru savu bērnu sasniegumu, lai kas tas arī nebūtu. Man vienmēr viņi ir bijuši paši labākie. Es biju stingra mamma, bet vienmēr pielaidīga un saprotoša. Es varēju viņus rāt, bet nekad to nav drīkstējis neviens cits, tad kā lauvene varu mesties un saplosīt gabalos, jā, tāda ir mana mīlestība pret saviem bērniem. Bij laiks, kad strādāju ārzemēs un nācās viņus atstāt pie vecākiem, bet atkal tikai, lai tiem nekā netrūktu, jo audzināju viena. Šajā laikā centos mīlestību nopirkt par naudu, modernām drēbēm, lietām utt., jo manis taču nebij. Pienāca diena, kad meita pateica mammu – vienalga cik mums ir naudas, brauc mājās, mana sirds salūza, es atgriezos. Tie bija pusaudžu gadi, kad biju vajadzīga vairāk kā jebkad saviem diviem Eņģeļiem. Un šis rindas saņēmu no meitas, kad viņai bij 18 gadi, tik patiesi un īsti:

Cilvēks, kurš vienmēr saprot labāk par citiem,

Vienmēr uztraucās par mani… Bet, kad esmu laimīga, viņa priecājās kopa ar mani..

Viņai esmu Eņģelītis, kas dažreiz nomet spārnus,

Ja viņu nokaitini, tad labāk bēdz.

Savā ziņa stingra, bet ir pieejamas atlaides,

Nu vispār es tikai gribēju pateikt, ka Tevi ļoti mīlu mammīt!!!

Beznosacījuma mīlestība, un saproti to, ka, cik dosi, tik arī saņemsi. Dēls arī bieži tagad, kad pieaudzis un savā ģimenē, var uzrakstīt: Mammu, es mīlu Tevi. Tā ir neizsakāma laime. Man apkārt bērnu čalas nekad nebeidzās, visi draugu mazuļi vienmēr tiek uzticēti man auklēšanai, un es to daru ar patiesu prieku. Man ir vairāki krustbērni, kuri jau ir pieauguši. Par oficiālu krustmāti pirmajam krustdēliņam kristītam baznīcā kļuvu jau 16 gadu vecumā, un tā viens aiz otra. Vienmēr kā skolotājs, kā padomdevējs, kā draugs uz lielās skatuves, ko sauc par dzīvi. Tik labi saprotos arī ar jauniešiem, varam gan nopietni parunāt, gan neķītrības padzīt. Un mani padomi tiek ņemti vērā. Tagad manu sirdi un mīlestību dala paši, paši mazākie – mazmeitiņa un mazdēliņš. To laimi nevar izstāstīt, to var tikai sajust. Un kad Tu uz viņiem raugies – Tu saproti, kāpēc Tu vispār gribi dzīvot.

Jupiters 5. mājā arī dod savu pieskaņu manai dzīvei. Dzīve ir kā svētki pilni ar baudām, tik proti paņemt un saskatīt tos. Jā, man patīk baudīt dzīvi un tā, kā to patīk man, nevis citiem. Man patīk ballītes, svētki, dāvanas, bet tam visam ir jābūt pa skaisto, vai nu ir, vai nav. Ja tie ir svētki vai ballīte, tad noteikti ar skaistiem tērpiem, rotām, frizūrām. Patīk gan dāvināt, gan saņemt dāvanas, bet tās piemeklēju īpaši, ar radošumu, lai tam, kam dāvinu, tas būtu īpaši. Man patīk arī vadīt un organizēt pasākumus, parasti draugu lokā to arī uztic. Tad valda līksmība un prieks. Un iestājoties studēt astroloģiju, pavisam netīšām tiku pie pienākuma – grupas pasākumu organizators. Sākums jau bija jauks, tagad mūsu svētku prieku ir apturējis Covid 19, taču es ticu, ka nobeigums būs svētki, līksme un prieks. Un tad mēs svinēsim uz nebēdu. Man patīk arī citas dzīves baudas – romantika un kaisle. Taču arī tam ir jābūt augstākajā līmenī gan ņemot, gan dodot. Man patīk risks, kas apvij šos notikumus. Reizēm es staigāju kā pa naža asmeni, bet šīs sajūtas dod gandarījumu un piepildījumu. Un ir bauda savu partneri celt spārnos, kaut uz brīdi, bet pa īstam. Un Jupitera trigons ar Sauli dod man šo mūžīgo optimismu, veiksmi spīdēt uz dzīves skatuves. Ja par azartu, tad tas ir tikai saprāta līmenī. Šad tad mēdzu riskēt, bet tomēr ar prātu, bet kā saka: kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Bet, tad kad riskēju, to daru bezbailīgi un bez kādas nožēlas. Un vēl viena no manām lielākajām dzīves baudām ir ceļošana gan pa LV, gan tālākām zemēm. Gaidu to brīdi, kad atkal varēšu pacelties spārnos, traukties caur baltajiem pūku mākoņiem, no putna lidojuma paskatīties uz zemi un tad nolaisties tur, kur ir saule, pludmale, vējš un apkārt smaidīgi un ar dzīvi apmierināti cilvēki. Neptūns paspilgtina šo mīlestību pēc izpriecām un labklājības, kas ļauj man fantazēt un ja ir devis iespēju, ko samelot vai blefot, tad tikai aiz sava labuma un bez ļauniem nolūkiem.

Un tā ar optimismu, prieku, līksmi, apkārt bērnu čalām un visām dzīves baudām, esmu laimīga stāvot uz lielās skatuves, ko sauc par dzīvi.