05.02.2020 09:17

Zodiaka zīme LAUVA- manā dzīvē

 

 

 

Pirms dažiem gadu desmitiem,varasaras beigu pusē,kad dārzos zied asteres,gladiolas un dālijas,dienas gaismu ieraudzīja ļoti gaidīta,mīlēta un lolota meitenīte-maza lauviņa ar savu ES,sākot savu dzīvi plašajā pasaulē. Jau no pirmajām dienām visa uzmanība bija veltīta man,jo biju vienīgais bērns ģimenē un vienīgais arī paliku,bet ne jau tapec,ka es vai vecāki tā gribēja,kāds cits lēma savādāk. Un līdz 16 gadiem,biju arī vienīgais mazbērns.Kur vēl labāk-viss man,man un man.Taču es neuzaugu par par egoistu un tikai uz sevi tendētu personību. Es biju tiešām ļoti mīlēts bērns ar saulainu bērnību,kaut arī uzaugu PSRS laikos,es neatceros,ka man kaut kas būtu trūcis. Man bij daudz mīlestības un skaista bērnība.Tālāk jau par Lauvas zīmes īpašībām manī.

Esmu saules planētas un uguns stihijas zīme. Vienmēr esmu bijusi centrā ar savu es: ES varu, ES gribu, ES daru,citreiz apzināti,citreiz nē. Esmu pratusi pulcinat ap sevi cilvēkus. Jau bērnībā ap mani bij vienaudžu pulciņš,ja biju pagalmā,bija visi,ja gāju majās,tad arī parējie nolēma doties mājup. Ar mani visi gribēja draudzeties. Arī šobrīd man ir diezgan daudz patiesu draugu,kas vienmēr meklēs palīdzību grūtā brīdi pie manis , jautās pēc padoma un vienmēr palīdzēs,ja man tas būs nepieciešams. Draugi,tā ir mana vērtība un viņi zin ka uz mani var paļauties.Es cienu cilvēkus,viņu viedokļus un vienmēr vēlos ,lai attieksme pret mani būtu tāda pati.

Kā uguns vienmēt tiecos uz augšu ar kaisli un degsmi sasniegt to,ko vēlos visa savā košumā.Manā dzīvē viss nav bijis tik vienkārši un viegli kā izskatās no malas. Bet mana no optimisma un smaida uz lūpām neviens pat nenojauš cik grūti vai viegli,tas man ir nācis. To zin tikai mani tuvākie. Kā lauva bieži rīkojos spontāni,pieņemu lēmumus daudz nedomājot,rīkojos ātri.Ne vienmēr rīkojos pareizi,bet tajā brīdī tā šķiet. Vienīgais ko no tā nožēloju ir kādreiz dusmās pateikti vārdi,jo ja mani sāpina,man gribās,lai tam otram sāp vēl vairāk. Pēc tam domāju-nevajadzēja tā. Esmu iemācījusies piedot,arī saviem ienaidniekiem,bet lauvas to nekad neaizmirst,arī es nē. Tie cilvēki priekš manis ir zuduši uz mūžū,es nodedzinu visus tiltus,jo mans pašlepnums to nepieļauj,ka kāds mani varētu bradāt ar kājām. Mani taču ir jāmīl un jāciena,jo es arī tā daru. Dzīvē gan tā nenotiek vienmēr. Parasti esmu to cilvēku vidū ,kas man dod,prieku,laimes sajūtu,optimismu.Man patīk uz ņemt viesus,radīt viņiem prieka sajūtu,pārsteigt ar to,kas viņiem garšo,man ir ļoti svarīgi,lai viņi justos labi manā klātbūtnē. Man piemīt arī dāsnums,es varu dot neko neprasot pretī.lai kadam radītu šo prieka sajūtu,mas tas ir svarīgi un es no tā gūstu spēku un enerģiju. Es labprāt ziedoju dažados projektos,piedalos pasākumos,kas saistīti ar labdarību.Vislielākā līdzjūtība ir attiecībā uz maziem bērniem,veciem cilvēkiem un dzīvniekiem. Es nekad nevaru noskatīties raidījumu “Eņģeļi par Latviju” vai” Latvijas Lepnums” bez asarām. Te pazūd lauvas āriene un parādās viegli ievainojamā dvēsele. Lauvas siltums,mīlestība,dāsnums un līdzcietība.

Es mīlu cilvēkus,es mīlu dzīvi.Manī ir daudz mīlestības ko dot. Visvairāk to sajūt mani tuvākie. Un viņi zin,ka dēļ viņiem es iešu caur uguni un ūdeni,šajos brīžos es nedomāju par sevi. Manī nav baiļu tādos brīžos.Kā jau zvēru karalim piemīt liela drosme. Un tad,es varu saplosīt visu,kas būs manā ceļā ,kas apdraud manas ģimenes mieru, laimi un labklājību. Ja es mīlu,tad tiešam pa īstam,arī attiecībās. Un ja tās nav harmoniskas,tad izvēlos tās pārtaukt,es nespēju dzīvot attiecībās bez mīlestības.

Kadreiz visu man patika panākt ar varu,ja es tā gribēju,tad tā tam bija jābūt,tad gadiem ejot,es to esmu iemācījusies savādāk. Es vienalga varu panākt savu,bet delikāti,tā ka izskatās,ka jūs pašī tā gribat,nevis es. Tā ir dzives skola,mācēt sevi veidot,attīstīt,audzināt. Jaunībā viss šķiet viegli un bez šķeršļiem. Patīk valdīt,bet ar prātu,tagad arī respektejot citus. Bet ir situācijas,kurās apzinos,ka to varu darīt un pat vajag. Biezi vien ir vajadzīgs kaut ko vadīt,tur arī izpaužas mans radošums un vienmēr vēlme,lai tas būtu intresanti,patīkami un parsteidzoši,tāpēc nākās pielikt pūles,lai tas izdotos nevainojami,jo lauvām vajag parādīt savu ES. Kas arī man nav mazsvarīgi.

Ja runā par darbu,tad patīkamāk un vieglāk padodas tāds,kas ir radošs,kad katra diena ir savādāka un vari izpausties,vienmuļš darbs ļoti nogurdina,nevar darīt pilnvērtīgi vienu un to pašu,tas ir garlaicīgi. Parasti darbā mani ātri novērtē un atzīst par labu darbinieku,jo to daru pēc labākās sirdsapziņas. Uz mani parasti var paļauties. Taču,ja man jāizvēlās,tad labāk es daru to ,kas man patīk un labpratāk esmu pats savs priekšnieks. Man ļoti nepatīk,ka mani kāds uzvaktē,komandē utt,jo es taču zinu,kas un kā jadara. Man vajag ticēt. Esmu pārliecināta par to,ko daru un citi tam spēj noticēt. Tapēc te var attiecināt šo teicienu-ko jūs bez manis darīsiet??

Reizēm man patīk slinkot un nedarīt neko. Bet vairak es teiktu,tā ir laiskošanās un ja tas iespējams pie ūdens,saulē ar palmām,tad tā ir laime pilnībā. Restarts kaut kam jaunam.

Man patīk dzīvot,baudīt dzīvi un būt neatkarīgai. Un laikam tas,kas visvairāk nepieciešams ir brīvība. Es nespēju dzīvot krātiņā un būt ierobežota. Tieši tapēc es respektēju citu cilvēku brīvību ,jo saprotu cik nepieciešams tas ir man. Vislabāk jūtos savā mājā,mierā un klusumā,kur rodu spēku no sava aktīvā dzīvesveida,darba un uzmanības.

Tāda ir mana lauvas būtība. Un man ļoti patīk,ka es esmu piedzimusi šajā karaliskajā zīmē.

 

Bet īsumā- LABSIRDĪGA,NEATKARĪGA,OPTIMISTISKA,PAŠPARLIECINĀTA,KOŠA,DIEVINU SAULI, TICU AUGSTĀKIEM SPĒKIEM UN MĪLU DZĪVI-TĀDA ESMU ES.