05.02.2020 09:08

Uguns stihija manā dzīvē.

Mana centra planēta ir Marss, savukārt Aunā atrodas gan Saule, gan Venēra. Bez tam, arī mana horoskopa zīme ir Auns. Tāpēc ļoti izjūtu uguns stihijas klātesamību savā dzīvē gan labā nozīmē, gan ne tik labā.

Viena no iezīmēm, kas ļoti raksturo šo stihiju, ir aktivitāte. To var manīt pat tādā sīkumā, kā es pārvietojos pa ielu. Pat, ja nekur nesteidzos, no malas izskatās, ka steidzos. Paspēt 15 minūšu laikā aiziet pēc bērna, kura bērnudārzs ir gandrīz 4km attālumā, man nav nekādu problēmu.

Skolas laikā apmeklēju divus pulciņus – basketbolu un mūzikas skolu. Protams, basketbols man patika labāk, bet tā neuzskatīja mani vecāki, tāpēc brīdī, kad vairs nebija iespējams apmeklēt abus, man lika iet mūzikas skolā, kas man ļoti nepatika. Diena, kad pabeidzu mūzikas skolu, ir pēdējā diena, kad es rokās turēju akordeonu. Ar draudzeni, kurai tikpat ļoti nepatika to apmeklēt, bieži to bastojām, pa to laiku darot visādas muļķības, piemēram, nogrūdām mūsu akordeonus pa trepēm, lai redzētu, kas ar tiem notiek, sarunājot, ka solfedžo stundas laikā sētas puika mūzikas skolas gaitenī iemet plošku, kas izbiedētu skolotāju un mēs tiktu mājās, mēdzām paslēpt skolotājas notis, lai mums nenotiktu ieskaite utt.

Esmu priecīga, ka šī stihija dod man lielu gribasspēku. Ja esmu kaut ko izlēmusi darīt, gribu kaut ko sasniegt, tad mērķtiecīgi eju uz to, neskatoties uz grūtībām. Piemēram, pirms vairākiem gadiem pabeidzu augstskolu, bet visu laiku bija iekšēji vēlme arī iegūt maģistra grādu. Vai pēc tā bija diža vajadzība? Es teiktu, ka nē. Bet kaut kur galvā sev biju uzstādījusi šo latiņu un gribēju to sasniegt. Tā nu es izdomāju, ka vislabākais laiks, lai to paveiktu, ir, esot bērna kopšanas atvaļinājumā. Bērnam bija jāsāk iet bērnudārza, bet darbā man bija jāatgriežas tikai pēc pusgada. Tādēļ šķita, ka tas ir ideāls laiks, jo nav vēl jāstrādā, kas varētu bremzēt šo procesu un sagādāt papildus grūtības, un šķita, ka varēšu pilnvērtīgi mācīties. Bet beigās šis process izrādījās viena liela cīņa, lai varētu veltīt laiku bērnam, varētu mācīties un arī strādāt. Bet nevienā brīdī nebija domas padoties un domas, ka es to nevarētu izdarīt. Es gribēju to novest līdz galam un to arī izdarīju par spīti visām ķibelēm. Kad bija jāatgriežas darbā, visgrūtāk bija pārslēgties no darba pienākumu veikšanas uz mācīšanos un otrādi. Pārsvarā mēģināju laiku sadalīt tā, ka noteiktās dienās izdarīju visu, kas bija nepieciešams darbā, lai citu dienu varētu pilnībā veltīt mācībām.

Traucējošais faktors, ir tas, ka ir ļoti grūti pārslēgties no vienas darbības uz citu. Piemēram, ja darbā pēkšņi „uzkrīt” kāds negaidīts darbs, kuru steidzami ir jāizdara, tas pilnībā var izsist no sliedēm un radīt stresu. Pat tāds sīkums, kā tas, ka bērns izlej sulu laikā, kad taisu mērci, rada diskomfortu. Visticamāk es pabeigšu taisīt mērci un tad savākšu sulu, nevis uzreiz metīšos ar vienu roku vākt sulu, kamēr ar otru maisīšu mērci.

Pilnībā piekrītu tam, ka uguns stihijai ir nepieciešama brīvība. Ja kāds mēģina ierobežot, no manas puses rodas ļoti liela pretestība, jo man nepatīk, ja mani mēģina ierobežot. Tā kā man pašas brīvība ir tik svarīga, es arī citus necenšos ierobežot, lai man pēc tam nevarētu pārmest, ka es kaut ko neesmu ļāvusi, tāpēc arī tagad pati kaut ko nevaru darīt. Pārsvarā neieklausos citu viedoklī, ja mans viedoklis ir pretējs. Viedokli varu mainīt tikai tad, ja oponentam ir tiešām pārliecinoši pierādījumi, ka viņa viedoklis ir pareizs, ja pierādījumu nav, es palieku pie sava. Ja agrāk gribēju savu partneri pakļaut savai gribai, tad šobrīd tā vairs nav, jo uzskatu, ka neviens nevienam nepieder un visiem ir tiesības uz savu gribu, brīvību un otram tas ir jāpieņem. Pat ja nepatīk vai sāpina otra darbības. Un, ja ir tik grūti, ka to nevar izturēt, tad attiecības vienkārši vajag izbeigt. Nevienam nevajag iet pret sevi kāda cita dēļ. Ja izbeidzu attiecības, tad tā, kā ar nazi nocirsts, nekādās diskusijās vai attiecību skaidrošanās vairāk neielaižos – neceļu telefonu, neatbildu uz ziņām, ir bijuši gadījumi, ka savācu savas mantas, un vakarā mājās vairs nav ne manis, ne manas mantas, jo, kas ir beidzies, tas ir beidzies un nav jēgas vairs kaut ko skaidrot un paskaidrot. Ja nav kazai piena, tad nav! Tas laikam ir arī viens no iemesliem, kāpēc nevēlos precēties, jo tad tomēr būs jātiekas un kādam kaut kas jāskaidro.

Kas attiecas uz strādāšanu kāda pakļautība, tad man ir viegli to darīt, ja es cienu savu priekšnieku un viņš ir pierādījis to, ka ir zinošs un kompetents. Laikam šobrīd pirmo reizi manā darba mūžā man ir šāda priekšniece un man nav problēmu strādāt viņas pakļautībā. Zinu, ka viņa pārzina mūsu darba nianses no A līdz Z un, ja arī kaut ko nezina, vienmēr vēlēsies noskaidrot, kā ir pareizāk, nekautrējoties prasīt viedokli arī citiem, pamatos savu viedokli un visu izskaidros.

Neskatoties arī uz negatīvajām uguns stihijas iezīmēm, es esmu priecīga, ka tieši šī stihija dominē manā kartē ar visām tās negatīvajām, bet daudz vairāk pozitīvajām iezīmēm, jo visbiežāk jau citiem cilvēkiem nepatīk šīs iezīmes nekā man pašai.  Es tās esmu pieņēmusi un varu ar tām sadzīvot. Un tas varbūt ļaus man vieglāk izprast manu bērnu, kura kartē arī dominē uguns stihija un es būšu labāka mamma, nekā tad, ja man dominētu cita stihija.