08.04.2024 11:44

Pasaka par Skorpīti ar svariem rokās.

Reiz , Galiā, Strelim un Skorpei piedzima Skorpīte, bet ne parasta, ar svariem rokās. Savas mazās dienas pavadīja mācoties lasīt, rakstīt un sacerot pantiņus. Skorpīte bija ļoti mierīga un savam vecumam pārāk apzinīga. Dienas pavadīja savā nodabā. Bieži slimoja, tadēļ, tika nolemts pārcelties uz Pierīgu. Pierīgā Strelis uzcēla ģimenes māju, jo pieteicies bija mazais Streļuks, mantinieks. Skorpītei sākās jauns posms dzīvē ar Streļuka pieskatīšanu. Strelis caurām dienām bija darbā un brīvdienās haltūrās, bet Skorpe mājās saimniekoja un lopiņus turēja. Skorpītei vajadzēja mācīties un pēc skolas pieskatīt-visur vazāt līdzi Streļuku. Skorpīte pat Skorpei prasīja, vai ir viņas atvase. Visa uzmanība tika Sreļukam. Skorpītei skolā vajadzēja izcīnīt vietu, jo mieramikas abižo. Skorpīte auga, lasīja vakaros daudz grāmatas. Iztēlojas vietas, cilvēkus, notikumus. Domāja, kad izaugs viss būs skaisti, mīlestība, ģimene, bērni, kā grāmatās. Skolas gaitas pagāja viegli. Vasaras tika pavadītas Galiā pie vecmātes Vērsītes, kura mīlēja un lutināja. Streļuks mācīties negribēja, negāja uz skolu, taisīja ziepes. Tika nolemts sūtīt skolā Galiā, un Skorpīti komplektā. Tur Skorpīte satika Vēzi, ar domu -īstais uz mūžu. Līdz kāzām Vēzis, kā Vēzis, bet pēc kāzām pārvērtās par Vēžoni. Morālais terors sākās ģimenē , kur pieteicas Ziv-Mežāzīte. Skorpīte negulēja naktis ar Ziv-Mežāzites niķiem un Vēžoņa stiķiem. Tad Skorpīte Vēžoni palaida tālēs zilajās, kur papēži vien cilājās. Cīnījās un strādāja Ziv-Mežāzīti audzēja. Streļuks vilka uzdzīvi uz nebēdu. Tad Ziv-Mežāzīte arī sāka nemācīties un skolu kavēt, skatoties uz Streļuku. Tad Strelis, Skorpe un Ziv-Mežāzīte pārcēlās uz Galiu. Streļuks apveltīts ar gudru galvu un zelta rokām sēdēja uz kakla Skorpītei. Drūma ikdiena, bez bērna blakus, bez tuva cilvēka blakus. Nabadzība, bezizeja. Skorpīte nomainija darbu, satika Strel-skorpi, atveda Ziv-Mežāziti pie sevis un varētu dzīvot laimīgi. Bet te tev nu bija. Ziv-Mežāzīte vairs nav bērns un draugi tiek izvēlēti no sliktākā gala. Jo tālāk, jo trakāk. Tad Skorpīte nolemj ar Ziv-Mežāzīti doties laimi meklēt uz Albionu. Skorpīte naudu pelna darbā, bērnu pieskatīšanā un …... Ziv-Mežāzīte strādā, bet naudas nepietiek. Mājās Strel-Skorpis besījās un Skorpīte atgriežas dzimtenē. Atkal darbs un mājas. Streļuks pārceļas pie Streļa un Skorpes, kur satiek Lauveni ar lauvēniem. Strelis aiziet aizsaulē, atstāja Skorpi un Streļuku. Mantu sadala Skorpītei puse Pierīga un Streļukam puse Pierīga un visa Galia. Tad piesakās Lauvenei un Streļukam kopēja Aunīte. Aunīte piedzimst ar iedzimtu kaiti, kā Lauvenes lauvēniem. Albionā Ziv-Mežāzītei un Skorponam piedzimst Zivaunīte. Streļuks negaidīti iet bojā. Skorpīte Skorpi pārved uz Pierīgu. Skorpītei jābrauc uz Albionu pieskatīt Zivaunīti, jo Skorpons ar Ziv-Mežāzīti škiras. Ziv-Mežāzīte paliek Albionā. Skorpīte ar Zivaunīti atgriežas Lavijā. Pa to laiku no mantas Skorpītei palikusi puse no Pierīgas, Skorpe, Skorpes suns. Visa Galia un puse Pierīgas mantota Aunītei. Skorpe dziļi sašutusi par iznākumu. Morāle pasakai tāda. Ne visi ir godprātīgi un naivi, kā tu. Nevajag kādu celt debesīs, bet citu noniecināt. Kad enģelis Streļuks ir aizlidojis uz debesīm, ar visu mūža krāto mantu. Tepat uz zemes palikusi tikai Skorpīte, kuras dzīvē nemainas ne kas, tikai personas mainās, kas jāvāķī. Karma jāatstrādā.