17.01.2022 16:16

8. māja manā dzīvē

 

“Es zinu, ko tu izdarīji pagājušaja vasarā”. Vai varbūt tā: “Es zinu, ko tu izdarīji, pagājušajā dzīvē”? Un tad vēl: “Mazāk zināsi, labāk gulēsi”. Caur pieredzes ceļu, kas klūpot, ceļoties, krītot un atkal ceļoties, un aizvien gadu tīkstošiem virzoties uz priekšu ir iets un tiks iets, ir nopelnīta iespēja atbildēt uz jautājumiem: “Kas, kā un kāpēc eksistē”? Parastā cilvēkā ir milzīga ziņkārība par visiem tiem, kas veido viņu apkārtni un redzami preses izdevumu virsrakstos. Garāmgājējam iespēja ielūkoties aiz visciešāk aizslēgtajām durvīm šķiet kā milzīga balva, kā kaut kas, kas padara pārāku. Zinātājam tas ir smaga darba rezultāts, par ko jāmaksā un ar ko jārēķinās katru dienu. Stipra astotā māja – bezgala neaprēķināms rādītājs personīgajā dzīves kartē. Tas allaž atstāj pēdas gan paša gan apkārtējo cilvēku dzīvē un nebūt nav iepriekš paredzams, vai tās būs patīkamas vai arī sāpju pildītas. Un nezkādēļ sanāk tā, ka tie, kas ir vistuvākie un kurus gribas pasargāt no sevis visstiprāk, rezultātā cieš visvairāk.

Mana astotā māja ar harmoniski izvietotu Venēru un Merkūru zināmā mērā laikam gan iemieso daudzu cilvēku sapni. No malas kā pašsaprotama parādībā izskatās spēja šķietami viegli piekļūt gan pasaules resursiem gan arī izpaustajai, dziļi apslēptajai un pat priekš miljardiem nebūtībā grimušajai informācijai par sevi, cilvēci un visumu. Dāvana, paplašinot apziņu, iziet ārpus personīgās šeit un tagad pieredzes un pietuvoties kosmiskajam saprātam.

Pirmajā brīdī tik vilinošas ir atbildes uz jautājumiem kādēļ esam te, kāda noruna ar pasauli un apkārtējiem tika noslēgta atnākot, kā tas ir pamest šo pasauli, kā tas ir noticis iepriekš? Cilvēki vispārīgās līnijās prāto par to atkal un atkal, bet pieredze rāda, ka konkrēts piedāvājums: “Gribi – pastāstīšu,” lielākajā daļā gadījumu acumirklī tiek noraidīts.

Pastāvīgie centieni izzināt, kā uzbūvēta pasaule, ar laiku palīdz iegūt sapratni par cilvēka, pasaules un lietu dabu, ļauj paredzēt, kurš no visiem iespējamajiem problēmas risinājumiem tiks izvēlēts, lai virzītos tālāk, un ar lielu varbūtību secināt, pie kāda rezultāta izdarītā izvēle konkrēto cilvēku nākotnē novedīs. Sanāk tāds kā talants paredzēt, uztaustīt cilvēka dziļākos sapņus, motivāciju, vēlmes. Neapšaubāmi, pielietots noteiktās rokās, tas dod zināmu varu un tad nu atklāts ir slidenais cilvēka dabas jautājums – vai un kādas ir tiesības šādu varu izmantot, izsklāt dzīves karti tā, ka cilvēks, pašam neapzinoties, agri vai vēlu šķlietami pats nonāktu pie tev piemērotākā lēmuma. Man pašai patīk vākt informāciju par konkrētu objeku, kādu brīdi vienkārši paspēlēties ar variantiem un dvēseles stāstu, izpētīt no visām pusēm potences un variantus. Un tad vienā brīdī, kā jau izteiktam gaisa stihijas pārstāvim, vienkārši paliek neinteresanti. Un drīz jau arī atrodas kaut kas jauns vai kāds nākamais, ko papētīt.

Harmoniski izvietots Merkūrs pārvaldījumā, kam ir trigona aspekti ar Jupiteru un Plutonu, dod iespēju ne tikai identificēt atbildi teju uz jebkuru jautājumu, bet arī šo ziņu ietērpt vādos, kas informācijas saņemējam ir pieņemami, un saprotami. Tiesa ne vienmēr izanalizēta un daudzpusējos faktos pamatota atbilde uz kādu eksistenciālu jautājumu, kuru sarunas partneris uzdod, atradīsies nekavējoties. Reizēm tas aizņem pat dienas. Bet, ja jautājums bija patiess un svarīgs, atbilde noteiksti atnāk – reizēm visneparastākajos veidos un pa visnegaidītākajiem ceļiem. Prāts to bezmaz vai izrok kaut kur no Būtības un Nebūtības dziļumiem. Tikai nav jau ne mazākās garantijas, ka atrastā ziņa adresātam būs patīkama vai pat pieņemama principā.

Man pašai tas nozīmē, ka tāīsti neeksistē informatīvas tabu zonas; aizlietas, sliktas vai nederīgas informācijas. Interesē viss un par jebko. Reiz lasīju, ka cilēki savu bibliotēku veido dažādi. Vienam tajā ir pavārmākslas vai dārzkopības grāmatas, citam dižpārdokļi mīlas frontē, vēl kādam enciklopēdijas un zinātniskie traktāti. Toreiz pasmējos, ka manā bibliotēkā ir tas viss, pa virsu vēl pāris plauktu ar mostisko un okulto, un, ja nu paliek garlaicīgi, tad kaut kur eksistē kāds kontakts, kam ir “atsēgas” no krātuves, kurā glabājas viss gadsimtu gaitā aizliegtais un klasificētais. Vai tas ir labi, vai slikti – nemācēšu pateikt? Mana universālā atbilde par turpat jebko ir: “Kā kurā reizē, viss atkarīgs no situācijas.” Cilvēkam, kas pēc savas esošās pieredzes nokļuvis beizejas situācijā un nu meklē palīdzību, drīzāk tā ir iespēja iegūt ilgi gaidīto padomu, kas palīdzēs ieraudzīt kādu gaismu izaicinājuma galā. Nejaušiem garāmgājējiem un paziņām – pieņemu, ka nē, jo kam gan patīk, ka kāds kaut tikai potenciāli var izvilkt gaismā skeletus no tumšākā skapja stūra. Zināt par otru vairāk, kā reizēm viņš pats, ir milzu atbildība. Turēt “pirkstu galos” informāciju, kas varētu ietekmēt un, kā novērots, izpausta lielākoties arī ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi un pieņemtos lēmumus, ir atbildība, par kuras savtīgu izmantošanu ātri vien tiek piestādīts “iespaidīgs rēķins”.

Tuviem cilvēkiem vienīgā iespēja ir samierināties, ka viņu noslēpumi agri vai vēlu kļūs zināmi, ka suverenitāte vienmēr būs ilūzija un jebkuras nedienas un vājās vietas tiks izpreparētas līdz pēdējam punktiņam vai komatiņam. Ne jau tādēļ, lai nodarītu pāri, bet gan tās pašas labākās nākotnes vārdā, kura gan kašam aplūkojamajam objektam tajā brīdī šķiet pilnīgi mistiska, netverama un nebūtiska. Un man pašai nebūt nav būtiskis, ka pa ceļam visdrīzāk uzjundīsies kaudze tumšāko emociju. Vissarežģītāk droši vien klājas padotajiem darbā un bērniem, kuru visi darbi un nedarbi nu nekādi nav paskaukāmi zem paklāja. “Meliem īsas kājas” pārvēršas par kaut ko tuvu situācijai, kurā viņiem “vispār nav kāju”. Man vienkārši izdodas atvērt dienasgrāmatu vienīgajā 2 mēnešu perioda dienā, kad tajā gluži nejauši kaut kas īsti nav kārtībā. Līdzcilvēkiem šķiet, ka es viņus visu laiku vēroju, lai gan patiesībā tikai reizums uzmentu skatienu un neplānoti “trāpu kritiskajā” brīdī.

Sperot soli atpakaļ un palūkojoties uz izpausmēm vienkāršāk, ikdienišķāk, mana profesija un karjera ir tieši saskaņota ar šo Merkūra izvietojumu. “Datu analītiķis” – cilvēks, kas klienta uzņēmuma informācijas mudžeklī atradīs, sakārtos un saskaņos tos bitus un baitus, kas dos iepēju pieņemt informatīvi pamatotus lēmumus nākotnes stratēģijas izveidei. Nu jā, paceļam arī programmatūras testētājs, kas visnotaļ ātri identificēs izstrādātāja pieļautās kļūdas. Taču, kas daudz svarīgāk, kļūdas un vājās vietas tikpat veiksmīgi atrodas arī procesos un organizāciju struktūrās. Kas rezultātā, tiesa parasti caur kā minimums nelielu revolūciju, dod iespēju uzņēmumā valdošo shēmu padarīt stiprāku. Ikdienas darbā arī lieti noder talants pārliecināt klientus, radot sajūtu, ka viņus saprot. To loģisks secinājums ir: ja jau mēs esam izprasti, tad droši varam slēgt attiecīgos darījumus.

Kā vēl viena daudz mazāk populāra un ne tik bieži pieminēta Merkūra izpausme, bet jo spilgta pie izvietojuma 8. mājā, ir gara pavadonis pēdējā ceļā. Tas, kas lielākajai daļai šķitīs baisi, man laikam kaut kādā ziņā ir kļuvis ikdienišķi un pierasti. Itin bieži pilnīgi nejauši gadās uzzināt, ka kāds dažreiz pat tikai attāls paziņa ir atstājis mūsu šeit un tagad izpausto realitāti. Pilnīgi noteikti jūtu un zināmā mērā pat redzu, kā notiek kustība caur mūžības vārtiem gan piedzimstot, gan aizejot.

Manā 8 mājā ir arī harmoniski izvietota Venēra. Tā protams nav ne tuvu tik stipra un izpausmēs kliedzoša, kā Merkurs, taču ness līdzi ne mazums iespēju un dotību. Jautājumus par liktenīgumu, magnētisko pievilcību pretējā dzimuma acīs un jutekliskumu atstāšu paša pretējam dzimumam lemšanai. Tas, ko varu novērtēt no savas puses – nekad nav bijušas problēmas kaut ko sarunāt un par kaut ko “vienoties” ar stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Tiešas sekas planētas izvietojumam ir pilnīgā informētība pār parneru tai skaitā arī darījuma partneru resursiem. Ne tā, ka man būtu doma kontrolēt un ierobežot – drīzāk vienkārši zināšana, kas un kā tur notiek.

Kad es zinu, ko patiešām vēlos, atradīsies veids kā to iegūt. Palīgos var nākt gan fondi un visdažādākās stipendijas skolas un studiju gados, gan bankas un apdrošināšanas firmas šodien. Un protams, neviens jau nav atcēlis arī tuvus un tālus radus. Neteiktu, ka bankas aizdotā nauda nebūtu jāatdod, taču, kad pienāk laiks to apmaksāt, karjeras izaugsmes un inflacijas efekts atdodamo summu parasti ir padarījis par zināmā mērā nebūtisku daļu no kopējiem ikdienā apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kā daļa dzimtas mantojuma, te paslēpies arī neliels “blakus efekts”. Informatīvajā telpā pamanīju visnotaļ simpātisku definīciju izmantojot vārdus: “Dievietes dota svētība palīdzēt citiem cilvēkiem, tos dziedinot.” Manā gadījumā, kad Venēra šai mājā nav viena, laikam jau runa būs gan par prātu, gan ķermeni.

Man reiz teica: “Tevi var dievināt un var ienīst, bet ienīst ir muļķigi, jo nekas te nenotiek bez tavas ziņas”. Vienīgais, kas laika gaitā mainās ir “te” izmērs. Ar katru gadu, katru apgūto dzīves mācību stundu, “te” areāls neapturami aug. Un tas reizēm kļūst patiesi baisi – kā jau 8. mājai pienākas.