22.04.2016 00:38

Zodiaka zīme Manā dzīvē. STRĒLNIEKS.

Esmu Strēlnieks! Un par to, nekad neesmu šaubījusies. Protams bērnībā neapzinājos kādu piederību, kādai zīmei, bet šīs Zodiaka zīmes īpašības plūda no manis laukā ar katru vārdu, katru darbu vai nedarbu. Atceros kā mamma, viņa pēc Zodiaka ir Vērsis, vienmēr teica: "No kurienes man tāds bērns radies?!". Es biju un vēl joprojām esmu pilnīgs pretstats savai mammai. Viņa mierīga, nosvērta, es – pats nemiera gars. Tomēr mūsu mātes un meitas attiecības ir diezgan labas, lai gan esam tik atšķirīgas.

Jau bērns būdama es biju ļoti aktīva, man nekad nebija garlaicīgi, kaut gan ģimenē esmu vienīgais bērns. Mani mamma bieži atstāja vienu, jo bija jāstrādā un pēc skolas gaidīdama viņu mājās, es biju tik ļoti aizņemta ar visu, ka mammai mati stāvus cēlās, kad ierodoties mājās atklāja, ar ko es atkal šodien biju nodarbojusies. Es katru dienu izdomāju, kādas jaunas interesantas spēles, darināju mantas, zīmēju, dziedāju un daudz dejoju. Jā, man vajadzēja sevi "izlādēt" un to darīju viena, kamēr nebija vecāki mājās. Kad tiku laukā pie sētas bērniem, ar savām idejām, protams, dalījos, lai visiem būtu interesanti. Kad paaugos lielāka un mamma ļāva iet vienai laukā un tikties ar klases biedriem, tas ar bija viens traks laiks. Mēs caurām dienām spēlējām spēles, skraidījām un visādi sevi nodarbinājām. Biju kā magnēts, visi nāca pie manis, jo zināja garlaicīgi nebūs. Visi skolas teātra uzvedumu mēģinājumi notika pie manis, vēlāko klašu "Klases vakari" arī pie manis, jo skolā tie notika tikai pāris reizes gadā. Mums gribējās vairāk. Cilvēks – karnevāls, cilvēks spridzeklis. Uguns zīme.

Lai mani vairāk noslogotu un liktu man nedaudz nogurt, mamma mani sūtīja visādos pulciņos un uz sporta nodarbībām, bet te nu bija… Es vienmēr metos iekšā ar lielu degsmi, bet ātri vien mana interese un gribēšana darboties apdzisa. Tādēļ mainīju nodarbošanās kā "zeķes". Tagad, kad esmu pieaugusi domāja, vai tas bija labi vai slikti, ka nenoturējos pie kādas no nodarbēm tā līdz galam un nesasniedzu kādus vērā ņemamus rezultātus? Bet, tomēr, vienmēr nonāku pie secinājuma, ka iespējams nebija atrasta tā īstā, kas mani spētu noturēt, bet nenožēloju, ka esmu tik daudz, ko visu pamēģinājusi, jo ar to es tikai paplašināju savu redzes loku un varu būt zinoša par katru no jomām, kurās iesaistījos. Te nu ir mainīgais, nepastāvīgais, visu laiku kustībā, jauna meklējumos esošais Strēlnieks.

Protams, pieaugot kļuvu nedaudz mierīgāka un apdomīgāka, par lietām, kuras daru un izvēlos. Bet tā pat man lietām, kuras daru ir jābūt aizraujošām. Ja, tās nav tik interesantas kā esmu cerējusi, es vai nu nomainu tās pret, ko citu, vai padaru tās interesantākas sev, ar papildus uzdevumiem vai informāciju. Zinātkārais Strēlnieks - informācija, zināšanas par kaut ko jaunu ir mana maize, bet tai jānonāk pie manis interesantā, aizraujošā ceļā.

Strēlniekam kā viena iezīmēm ir patika ceļot, kam gan tas nepatīk, bet tikai pēdējā desmitgadē sapratu, ka man tas tīri labi patīk un aizrauj. ES varu mainīt Valsti, padzīvot šur vai tur un diezgan ātri iejusties citā valstī, kultūrā un parašās. Adoptējos un iejūtos ļoti ātri. Mājas ir tur, kur tu atrodies un ko Tu veido ap sevi. Tomēr par savām īstajām mājām es varu saukt tikai mājas Dzimtenē. "Ciemos ir labi, bet mājās vēl labāk."

Strēlnieks un apkārtējie – vajag man cilvēkus apkārt. Jo vairāk, jo labāk. Patīk draudzēties, satikties, sarunāties un izklaidēties kopā. Protams, pienāk brīdis, kad gribās pabūt ar sevi vien, bet ne uz ilgu laiku. Tāpēc kontakts ar draugiem tiek uzturēts visu laiku, lai cik tālu tie nebūtu. Ja varam - satiekamies, nav laika tikties – sazvanāmies, un vēl tak tie sociālie tīkli mūsdienās, ļauj pārvarēt laiku un telpu. Attiecībās ar cilvēkiem cienu tiešumu un taisnīgumu. Kā jau Strēlniekam, man nepatīk runāt apkārt par tēmu vai liekuļošana, tāpēc pati attiecībās ar citiem esmu godīga un reizēm pat skarba, jo netaisos izkropļot savu domu vai viedokli, lai tas būtu kādam pa prātam. Dažkārt cilvēkiem nepatīk tieša valoda un viņi mēdz apvainoties, bet, kad paskaidroju savu nostāju un argumentēju pateikto, viss nostājas savās vietās. Strīdos varu uzsprāgt kā atombumba, bet es ātri norimstos un spēju visu aptvert ar vēsu prātu. Strēlnieks strīdos kā "brīnumsvecīte" – aizdegās, izšprkšķinās un miers. Tāpēc savu draugu lokā un ģimenē, nesaskaņas vai strīdi ir īslaicīgi vai nav nemaz. Nespēju ilgi turēt dusmas sevī vai apvainoties. Labāk tā vietā dzīvot saskaņā un pieņemt to, ka ir arī citi viedokļi vai domas, kas atšķiras no manām, bet pafilozofēt par tām… vienmēr laipni. Runāt, runāt un runāt, uzskatu, ka tikai sarunā var atrast kopsaucēju, tādēļ nekad nesapratīšu cilvēkus, kas var gadiem savā starpā nerunāt, turot aizvainojumu sevī.

Lai gan Strēlnieks tiek uzskatīts, kā nepastāvīgs un mainīgs, tomēr vienā jomā es esmu pat ļoti pastāvīga – attiecībās ar otro pusīti. Kā saka, ja Strēlnieks mīl, tad mīl, protams ar nosacījumu, ja attiecībās tiek uzturēts radošs gars, rutīna te nederēs. Vienmēr esmu cienījusi savas attiecības  ar partneri un vienmēr esmu bijusi godīga jūtās un attieksmē. Tas palīdz jau pašā attiecību sākumā, tas ietaupa pārdzīvojumus pēc "Rozā briļļu" perioda beigām, tāpēc tās attiecības, kuras ir man bijušas ir bijušas ilglaicīga un nevienas nav beigušās ar saplēstiem šķīvjiem un naidu.

Strēlnieka optimisms ir mana barība. Es mēģinu visā sastatīt gaišo pusi. Protams, ne vienmēr visur tā ir, bet tāpēc jau neieslīgšu pesimismā. Tādos brīžos kļūstu par reālisti, atstājot vietu optimisma Saules stariņam. Es nemēdzu koncentrēties uz niekiem, gausties un raudāt par lietām, kuras nespēju mainīt tāpat. Kā lielisku piemērs manā dzīvē, reiz man pateica mana klases biedrene: "Nekad nerudi par lietām, kas pazūd vai tiek nozagtas, vai saplīst. Jo Tu ātrāk palaidīsi to "vaļā", jo labāk Tev būs pašai un kas zina, varbūt tās lietas atgriezīsies?!" Un ziniet, tas strādā! Kopš tās dienas esmu dzīvojusi ar šo pārliecību un tici vai nē, agri vai vēlu pazudušais atrodas, nozagtais tiek atgriests vai uzdāvināts. Tā kā zaudējumu nekādu, tik ietaupīti nervi un lieki kreņķi. Bet tas atkal tikai cilvēkiem – optimistiem.

Kā vēl vienu Strēlniekam piemītošu īpašību varu minēt veiksmi. Tā tiešām man seko visa mūža garumā. Cik bieži vien licies, ka tas, kaut kas nevar notikties vai nav iespējams, bet skat, kaut kādu apstākļu sakritības dēļ vai vienkārši no zila gaisa, tas notiek. Veiksme? Cūcene? Likteņa pirkst? Lai vai kas tas būtu, bet rezultāts ir lielisks. Tāpēc ar Strēlnieka optimismu, ticību sev un Visumam, iesaku visiem būt optimistiem, ticēt saviem spēkiem, lai cik tas brīžiem liktos neiespējami un viss notiksies kā vēlies Tu! Un neaizmirstam par smaidu, tas palīdz pašam justies labāk,veidot labākas attiecības ar citiem un vairo skaistumu uz Planētas Zeme.